Kopš Krievijas vērienīgā iebrukuma Ukrainā ASV ir palīdzējušas Ukrainas pusei ar izlūkdatiem, stratēģiju, plānošanu un tehnoloģijām. Taču šīs sadarbības patiesais mērogs palika ēnā.
Saskaņā ar New York Times (NYT) informāciju par šīs partnerības attīstību un iekšējo darbību zināja tikai šaurs amerikāņu un sabiedroto amatpersonu loks.
Lai gan Pentagons ir sniedzis publisku ziņojumu ar ievērojamu caurskatāmību par 66,5 miljardu dolāru ieročiem Ukrainai, izdevuma izmeklēšana patiesībā ir parādījusi, ka ASV iesaistīšanās karā bija daudz dziļāka, nekā tika uzskatīts iepriekš.
“Slepenā partnerība gan vadīja kopējo kaujas stratēģiju, gan nosūtīja precīzu informāciju par mērķēšanu Ukrainas karavīriem kaujas laukā,” atklāja reportieri.
Pieci secinājumi no izmeklēšanas
NYT norādīja, ka partnerības ideja bija tāda, ka cieša sadarbība starp ASV un Ukrainu kompensēs Krievijas milzīgās priekšrocības dzīvā spēka un ieroču jomā. Lai vadītu ukraiņus sava arsenāla izvietošanā, amerikāņi izveidoja operāciju ar nosaukumu Task Force Dragon.
Slepenais partnerības centrs atradās ASV armijas garnizonā Vīsbādenē, Vācijā. Katru rītu amerikāņu un ukraiņu militārpersonas noteica mērķa prioritātes, tostarp Krievijas vienības, iekārtas vai infrastruktūru. Amerikāņu un Eiropas izlūkdienestu virsnieki izpētīja satelītattēlus, radiosignālus un pārtvēra sakarus, lai noteiktu Krievijas pozīcijas. Task Force Dragon pēc tam nosūtīja koordinātas Ukrainas militārpersonām, lai iesaistītos objektos.
2022. gada pavasarī Baidena administrācija nosūtīja augstas mobilitātes artilērijas sistēmas (HIMARS), kuras triecieni izraisīja strauju krievu upuru pieaugumu, un Ukrainas pretuzbrukums 2022. gadā bija veiksmīgs: līdz tā gada beigām ukraiņi bija ieguvuši neticamu pārsvaru pār krieviem.
Baidena administrācija pārvietoja savas sarkanās līnijas
Jau no paša sākuma amerikāņu amatpersonas aprobežojās ar šādām sarkanām līnijām: ASV nekaroja ar Krieviju, viņi palīdzēja Ukrainai. Taču viņi baidījās, ka varētu izprovocēt Krievijas diktatoru Putinu uzbrukt NATO vai īstenot viņa kodoldraudus.
“Pat tad, kad administrācija ir attīstījusi lielāku toleranci pret risku, lai palīdzētu Ukrainai tikt galā ar draudiem, daudzi no potenciāli provokatīvākajiem soļiem ir veikti slepeni,” norādīja izdevums.
ASV militārpersonas un CIP atļāva palīdzēt ar triecieniem Krievijai
Sarežģītākā sarkanā līnija bija robeža ar Krieviju. Taču 2024. gada pavasarī, lai aizsargātu Harkivu no Krievijas uzbrukumiem, Baidena administrācija atļāva izveidot “operatīvo kasti” — Krievijas teritorijas zonu, kurā ASV virsnieki Visbādenē varētu sniegt ukraiņiem precīzas koordinātas. Pirmā kastes ietekme aptvēra plašu Ukrainas ziemeļu robežas joslu. Taču šīs kastes platība tika paplašināta pēc tam, kad Putins uz Kurskas apgabalu atveda Ziemeļkorejas karavīrus.
Vēlāk amerikāņu militārpersonām tika atļauts sniegt ukraiņiem koordinātes triecieniem Krievijas dienvidos, kur krievi bija izvietojuši spēkus un aprīkojumu savai ofensīvai Ukrainas austrumos.
Politiskās šķelšanās Ukrainā veicināja 2023. gada pretuzbrukuma neveiksmi
2023. gada pretuzbrukumam vajadzēja uzņemt apgriezienus pēc pirmā kara gada panākumiem. Taču pēc tam, kad partneri sarīkoja militārās mācības Vīsbādenē un vienojās par stratēģiju, plāns ieskrēja Ukrainas politikā.
Toreizējais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs atbalstīja plānu, kura centrālais elements bija ofensīva Melitopoles virzienā, kam vajadzēja nogriezt Krievijas apgādes līnijas. Taču viņa sāncensim un padotajam ģenerālim Oleksandram Sirskim bija savs plāns – dot triecienu okupantiem Bahmutā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nostājās Sirska pusē un sadalīja munīciju un spēkus starp divām galvenajām frontēm, nevis vienu. “Ukraiņi nekad neatguva Bahmutu, un pēc vairākiem mēnešiem pretuzbrukums beidzās ar neveiksmi. Tagad pārsvars bija Krievijai,” teikts rakstā.
