Ķīnas Sji Dzjiņpins, Indijas Narendra Modi un daži citi BRICS valstu līderi apsprieda karu Ukrainā ar prezidentu Vladimiru Putinu, Kremļa fīreram vadot vērienīgo samitu, kura mērķis ir parādīt, ka Rietumu mēģinājumi izolēt Krieviju ir bijuši neveiksmīgi.
BRICS — ideja, kas tika Goldman Sachs izdomāta pirms divām desmitgadēm, lai aprakstītu Ķīnas un citu lielāko attīstības tirgu pieaugošo ekonomisko ietekmi, tagad ir grupa, kurā dzīvo 45% pasaules iedzīvotāju un 35% pasaules ekonomikas.
Taču pat biedru starpā pastāv šķelšanās un bažas par to, kā tik liela grupa var tik ātri paplašināties, vienlaikus saglabājot zināmu ģeopolitiskā mērķa sajūtu un sasniegt reālus ekonomiskos rezultātus.
Putins, kura administrācija pret viņu vērstās apsūdzības kara noziegumos noraidīja kā politiskus, trešdien atklāja samitu, sakot, ka vairāk nekā 30 valstis ir izteikušas interesi par pievienošanos grupai, taču ir svarīgi panākt līdzsvaru jebkurā paplašināšanā.
“Būtu nepareizi ignorēt globālo dienvidu un austrumu valstu bezprecedenta interesi stiprināt kontaktus ar BRICS,” Putins sacīja BRICS līderiem Kazaņā, Krievijas pilsētā Eiropas garākās upes Volgas krastos.
“Tajā pašā laikā ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru un novērst BRICS efektivitātes samazināšanos,” viņš sacīja, piebilstot, ka grupējums apspriedīs arī “akūtos reģionālos konfliktus” – Tuvo Austrumu un Ukrainas saīsinājumu.
BRICS samits notiek laikā, kad Vašingtonā pulcējas pasaules finanšu vadītāji, ņemot vērā abus konfliktus, Ķīnas ekonomiku un bažas, ka ASV prezidenta vēlēšanas var izraisīt jaunas tirdzniecības cīņas.
Ķīna un Indija pērk aptuveni 90% Krievijas naftas, Maskavas lielākās ārvalstu valūtas pelnītājas. Krievija ir otra lielākā naftas eksportētāja pasaulē.
BRICS
Akronīmu BRIC 2001. gadā ieviesa toreizējais Goldman Sachs galvenais ekonomists Džims O’Nīls pētnieciskajā rakstā, kurā uzsvērts Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas milzīgās izaugsmes potenciāls šajā gadsimtā.
Krievija, Indija un Ķīna sāka tikties formālāk, galu galā pievienojot Brazīliju, pēc tam Dienvidāfriku, Ēģipti, Etiopiju, Irānu un Apvienotos Arābu Emirātus. Saūda Arābijai vēl oficiāli jāpievienojas.
BRICS samitā piedalās vairāk nekā 20 līderi, tostarp Ķīnas prezidents Sji, Indijas premjerministrs Modi, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents šeihs Mohammeds bin Zajeds Al Nahjans un Irānas prezidents Masuds Pešeškjans.
Putina palīgs ārpolitikā sacīja, ka turpmākai grupas paplašināšanai būs jāņem vērā noteikti kritēriji un ir panākta vienošanās par 13 valstu sarakstu iespējamai paplašināšanai.
“Mums ar viņiem būs jārunā par viņu gatavības pakāpi pievienoties vai nu pilntiesīgai dalībai BRICS, vai kādā atbilstošā formā,” Jurija Ušakova teikto citē TASS.
Karš Ukrainā tomēr karājas virs Kazaņas samita.
Karš
Modi Putinam publiski sacīja, ka vēlas mieru Ukrainā. Sji aiz slēgtām durvīm apsprieda karu Ukrainā ar Kremļa fīreru.
Krievija, kas virzās uz priekšu, kontrolē apmēram vienu piekto daļu Ukrainas, tostarp Krimu, kuru tā sagrāba un vienpusēji anektēja 2014. gadā, aptuveni 80% Donbasa – ogļu un tērauda zonas, kurā ietilpst Doņeckas un Luhanskas apgabali – un vairāk nekā 70% Ukrainas. Zaporožžas un Hersonas apgabali.
Putins ir teicis, ka Maskava neapmainīs četrus Austrumukrainas reģionus, kas, pēc tās domām, tagad ir Krievijas sastāvā, un ka Maskava vēlas, lai Eiropā tiktu ņemtas vērā tās ilgtermiņa drošības intereses.
Pēdējais BRICS komunikē, visticamāk, ietvers atsauci uz Ķīnas un Brazīlijas priekšlikumiem par kara izbeigšanu.
Ķīna un Brazīlija Apvienoto Nāciju Organizācijā ir mēģinājušas iegūt atbalstu no jaunattīstības valstīm pamieram. Ukraina ir paziņojusi, ka Pekina un Brazīlija izpilda Maskavas solījumu.
Putins ir teicis, ka Ķīnas un Brazīlijas priekšlikumi varētu būt par pamatu kara izbeigšanai. Viņš 2022.gadā nosūtīja tūkstošiem karavīru uz Ukrainu pēc astoņus gadus ilgām kaujām Ukrainas austrumos.
Ukraina un Krievija ir izteikušas atsevišķus priekšlikumus par kara izbeigšanu, kas ir tālu viens no otras.
