Ievedot karaspēku Ukrainā, Krievijas militārā vadība pārkāpa visus savas doktrīnas noteikumus, kas apraksta, kā sākt karu. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Vladimirs Putins negaidīja pretestību iebrukumam un Krievijas armijas sakāves iemeslu. Katastrofālie dzīvā spēka un aprīkojuma zudumi nozīmē, ka Krievijai būs vajadzīgas vismaz desmit gadus, lai atjaunotu armiju pirmskara līmenī – un tas tiek nodrošināts ar nosacījumu, ka nav nekādu ierobežojumu piekļuvei ārvalstu komponentiem un tehnoloģijām, uzskata Marks Galeoti, kurš ir pētījis Krievijas militārpersonas no 80. gadu beigām
Tātad, neraugoties uz bažām Austrumeiropā, Krievija fiziski nespētu uzsākt karadarbību nekur citur, sacīja Galeoti, grāmatas ”Mums vajag runāt par Putinu” un nesen iznākušās ”Putina kari: no Čečenijas līdz Ukrainai” autors.
Pret doktrīnu
Kopš savas pirmās militārās kampaņas (otrā Čečenijas kara) Putins, redzot karadarbības gaitā atklātos trūkumus, uzlaboja bruņotos spēkus. Reformas gan bruņojuma, gan armijas organizācijas jomā tika veiktas pēc kara ar Gruziju un pēc Krimas aneksijas un kaujām Ukrainas austrumos 2014.–2015. gadā , medijam Business Insider pastāstīja Kaaliskā apvienotā Aizsardzības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Marks Galeoti
“Patiesībā viņš 22 gadus cēla militāru struktūru un pēc tam to vienkārši iznīcināja,” uzskata eksperts.
Karš 40 miljonu iedzīvotāju valstī ir “ļoti nopietns konflikts, vismaz reģionālais karš”. Un saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu pirms tam ir jāveic ilgstoša sagatavošanās, skaidro Galeoti: ir nepieciešams rūpīgi strukturēts plāns, jāizveido skaidru komandieru vertikāli, jāsavāc visu nepieciešamo, sākot no karavīriem līdz ekipējumam un munīcijai. Šādas kampaņas sagatavošana prasīs vairākus mēnešus, un tai jāsākas ar liela mēroga raķešu un artilērijas apšaudēm, lai sagrautu galvenos pretestības centrus pat pirms karaspēka ienākšanas ienaidnieka teritorijā. Kampaņai ir jābūt skaidrai pavēlniecības struktūrai, kopīgam redzējumam par to, kā uzvarēt karā.
Nebija nekā no tā – ne vienotas komandas, ne ilgtermiņa plānošanas, ne nepieciešamo krājumu, rezumē Galeotti. Krievijas vienības iebruka Ukrainā no trim pusēm, un Rietumu izlūkdienesti līdz 2022. gada rudenim nevarēja saprast, kurš ir atbildīgs par Ukrainas operāciju un vai tai principā ir viens komandieris. Ukrainas izlūkdienesti, lai gan ASV tos brīdināja par gaidāmo iebrukumu, nespēja pilnībā noticēt, ka tik nesagatavota armija sāks karu. 2022. gada februāra vidū Ukrainas izlūkdienesti novēroja Krievijas teritorijā iestrēgušu tanku un bruņumašīnu kolonnas, karavīrus, kas mainīja degvielu un citus krājumus pret alkoholu, sava veida Potjomkina sādžu – desmitiem tanku, ko apsargāja neliela vienība, bet bez mehāniķiem un pašiem tankistiem, raksta The Washington Post, atsaucoties uz avotiem Amerikā un Ukrainā.
“Nebija īsti priekšstata par to, kāds karš tas būs, jo Putins nedomāja, ka tas tiešām būs karš,” saka Galeoti. “Šķiet, ka viņš patiesi ticēja, ka tauta neaizstāvēs Ukrainu, tā nav normāla valsts, un tā sabruks no pirmā grūdiena.”
Sagrauts spēks
Tas nenotika, un Krievijas zaudējumi Ukrainā bija katastrofāli. Kā izriet no Pentagona dokumentiem, kas kļuva publiski pieejami, Krievija līdz marta sākumam varēja zaudēt no 189 500 līdz 223 000 cilvēku, tostarp 43 000 karadarbības laikā gāja bojā. Tas ir vairāk nekā visas iebrukumam sagatavotās grupas lielums. Turklāt Krievijas armija zaudēja savas elites vienības – zaudējumi atsevišķās specvienības brigādēs sasniedza 90-95%.
Militārās tehnikas zaudējumi kopumā bija 10 038, tostarp vairāk nekā 1900 tanki, 830 bruņutransportieri un gandrīz 2300 kājnieku kaujas mašīnas, liecina Oryx, kurā ņemti vērā dokumentēti gadījumi.
Neskatoties uz to, Ukrainas atbalstītāji Eiropā – Baltijas valstis, Austrumeiropas valstis, NATO dalībvalsts Somija – baidās, ka Putins un viņa režīms varētu attiecināt militāro darbību arī uz viņiem. Polijas, Čehijas un Slovākijas premjerministri pirmdien Foreign Affairs rakstīja:
”Mūsu brīdinājums ir jāuztver nopietni: ja Krievija uzvarēs un Ukraina kritīs, Centrāleiropa varētu būt nākamā. Uzvarot Krieviju tagad, Ukrainā, tiks dots skaidrs signāls, ka iesaldētiem konfliktiem un nebeidzamiem kariem mūsu reģionā nav vietas”.
Savukārt Galeoti uzskata, ka Krievijas militārais spēks ir radikāli iedragāts, Putins lielā mērā ir “iznīcinājis Krievijas militārās struktūras”.
“Pat ja karš beigsies rīt, manuprāt, būs vajadzīgas desmitgades, lai atjaunotu Krievijas bruņotos spēkus tādā līmenī, kāds tas bija pagājušā gada janvārī. Un tas ir ņemot vērā to, ka Krievija tam varēs tērēt tik daudz naudas, cik nepieciešams, un tai būs piekļuve datoru mikroshēmām un visam pārējam – un tas, atklāti sakot, ir ārkārtīgi apšaubāmi, ”saka Galeotti.
Neko nav iemācījies
14 kara mēnešu laikā Putins un Krievijas militārā pavēlniecība faktiski neko nav iemācījušies, uzskata eksperts. Prezidents pat nesaprata to, ko Staļins saprata Otrā pasaules kara sākumā, viņš norāda: pēc Sarkanās armijas postošajām sakāvēm Staļins saprata, ka viņam jāpaiet malā un jāļauj ģenerāļiem pretoties vācu uzbrukumam.
Putins turpina viņus vadīt līdz tādam līmenim, ka bija gadījumi, kad viņš devis pavēles komandieriem frontes līnijā – vismaz 2022. gada maijā un septembrī, ziņoja Rietumu laikraksti , atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestu datiem un Krievijas virsnieku sakaru pārtveršanu.
“Problēma ir tā, ka ģenerāļiem nav tiesību darīt to, kas viņiem šķiet jādara,” saka Galeoti. Klasisks piemērs, pēc viņa teiktā, ir Ukrainas grupas komandiera nomaiņa 2023. gada janvārī. Tikai trīs mēnešus iepriekš šajā amatā ieceltā Sergeja Surovikina vietā par jauno vadītāju kļuva Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Surovikins pareizi saprata, ka pēc atkāpšanās no Hersonas bija nepieciešams stiprināt aizsardzību, lai atvairītu Ukrainas ofensīvu, taču Putins viņu nomainīja, “jo viņš nebija pietiekami agresīvs”, stāsta Galeoti.
Maskava ir nomainījusi “viskompetentāko komandieri [Surovikinu] pret nekompetentu,” janvārī sacīja korporācijas Rand vecākā pētniece Dara Masikota. Ja Surovikins nav pieļāvis stratēģiskas kļūdas, tad par neveiksmīgo militārās operācijas sagatavošanu un norisi ir atbildīgs Gerasimovs un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš viņu oficiāli iecēlis, viņa norādīja.
Ņemot to visu vērā, Galeoti uzskata, ka operācija Ukrainā ir “Putina pēdējais karš”, pat ja viņš neņem vērā iespējamību, ka rezultātā viņš zaudēs varu:
Es domāju, ka viņam būs nekādas militārās spējas jaunām operācijām, izņemot pašas ierobežotākās.