Apskatot zemāk redzamo tabulu, ikviens plakanzemietis vai ”zaļās” ideoloģijas kvēls noliedzējs pats varēs pārliecināties, cik patiesībā problēma ir niecīga. Jo, ikviens taču dzīvē esam saskārušies ar dažās grāda desmitdaļās mērāmām temperatūrām jeb, šā brīža un visas ”zaļās” ideoloģijas problēma mērāma tieši tādā mērogā – temperatūrās 0,2-0,3°C
Patlaban ir “gandrīz droši”, ka 2024. gads – intensīvu karstuma viļņu un nāvējošu vētru pārņemts gads – būs pasaulē siltākais reģistrētais, liecina Eiropas klimata dienesta prognozes.
Vidējā globālā temperatūra visa gada garumā sasniegs vairāk nekā 1,5 C augstāku līmeni nekā pirmsindustriālā laikmeta laikmets, tādējādi 2024. gads būtu pirmais kalendārais gads, kurā tiks pārkāpta šī simboliskā zīme.
Šīs augstās temperatūras galvenokārt ir saistītas ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām, un mazāku ieguldījumu devuši ir dabas faktori, piemēram, El Niño laikapstākļi.
Zinātnieki saka, ka tam vajadzētu darboties kā trauksmes zvanam pirms nākamnedēļ Azerbaidžānā paredzētās ANO klimata konferences COP29.
“Šis jaunākais rekords nosūta vēl vienu stingru brīdinājumu COP29 valdībām par steidzamu nepieciešamību rīkoties, lai ierobežotu turpmāku sasilšanu,” saka Liza Bentlija, Karaliskās meteoroloģijas biedrības izpilddirektore.
Globālā temperatūra 2024. gada pirmajos 10 mēnešos ir bijusi tik augsta, ka tikai neticami straujš kritums pēdējos divos mēnešos neļautu uzstādīt jaunu rekordu.
Saskaņā ar Eiropas Copernicus klimata pārmaiņu dienesta datiem, visticamāk, 2024. gadā būs vismaz par 1,55 C karstāks nekā pirmsindustriālā laikmeta laikā.
“Pirmsrūpniecības laikmets” attiecas uz etalonperiodu no 1850. līdz 1900. gadam, kas aptuveni atbilst laikam, pirms cilvēki sāka ievērojami sildīt planētu, piemēram, sadedzinot lielu daudzumu fosilā kurināmā.
Prognoze nozīmē, ka 2024. gadā varētu pārspēt pašreizējo rekordu 1,48 C, kas tika uzstādīts vēl tikai pagājušajā gadā.
“Tas iezīmē jaunu pavērsienu globālajos temperatūras rekordos,” saka Samanta Bērdžesa, Copernicus direktora vietniece.
Saskaņā ar Copernicus datiem šī būtu arī pirmā reize, kad kalendārajā gadā tempeeatūra sasilusi par 1,5 ° C.
Tas būtu simboliski, jo gandrīz 200 valstis apņēmās mēģināt ierobežot ilgtermiņa temperatūras paaugstināšanos līdz šim līmenim saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos 2015. gadā, cerot izvairīties no dažām no vissmagākajām klimata pārmaiņu sekām.
Ja tiek pārkāpta 1,5 C robeža, tas nenozīmē, ka Parīzes mērķis ir pārkāpts, jo tas attiecas uz vidējo temperatūru aptuveni 20 gadu periodā, lai izlīdzinātu dabisko mainīgumu.
Taču katrs gadu ilgs pārkāpums tuvina pasauli 1,5 C atzīmes pārsniegšanai ilgtermiņā. Pagājušajā mēnesī ANO brīdināja, ka, pamatojoties uz pašreizējo politiku, šajā gadsimtā pasaule var sasilt par vairāk nekā 3 grādiem .
Pamatu bažām rada arī 2024. gada specifika.
2024. gada sākuma siltumu veicināja dabiskie El Ninjo laikapstākļi. Šeit virszemes ūdeņi Klusā okeāna austrumu tropiskajā daļā ir siltāki nekā parasti, kas atmosfērā izdala papildu siltumu.
Šī jaunākā El Niño fāze sākās 2023. gada vidū un beidzās ap 2024. gada aprīli, taču kopš tā laika temperatūra ir saglabājusies ļoti augsta.
Pēdējās nedēļas laikā globālā vidējā temperatūra katru dienu uzstādījusi jaunus gadalaika rekordus, liecina Copernicus dati.
Daudzi zinātnieki sagaida, ka drīzumā attīstīsies pretēja, vēsāka fāze – La Niña. Tam teorētiski vajadzētu izraisīt īslaicīgu globālās temperatūras pazemināšanos nākamajā gadā, lai gan nav skaidrs, kā tas notiks.
“Mēs ar interesi vērosim, kas notiks 2025. gadā un pēc tam,” saka Eds Hokinss, Redingas universitātes klimata zinātnes profesors.
Taču, tā kā siltumnīcefekta gāzu līmenis atmosfērā joprojām strauji pieaug, zinātnieki brīdina, ka, iespējams, ir tikai laika jautājums, līdz tiks uzstādīti jauni rekordi.
“Siltākas temperatūras padara vētras intensīvākas, karstuma viļņus karstākus un rada stipras lietusgāzes, kas skaidri ietekmē cilvēkus visā pasaulē,” saka profesors Hokinss.
“Globālās temperatūras stabilizēšana, sasniedzot neto nulles emisijas, ir vienīgais veids, kā pārtraukt šo katastrofu radīto seku palielināšanu.”
