Par to, ka cerību nekad nedrīkst atmest, pārliecinājās kāda kundze, kurai dažādu apstākļu sakritība palīdzēja atrast viņas suni vārdā Gizmo, kurš tika nolaupīts pirms deviņiem gadiem. Par to raksta The Guardian.
2013. gada oktobrī ASV iedzīvotāja Džūdita Monaresa ieguva savu trešo suni, jaundzimušo čivava, kuru, pēc viņas teiktā, “uzreiz iemīlēja”. Monaresa Lasvegasas mājās jau dzīvoja terjers vārdā Bendži un čivava vārdā Čapo. Suņi kļuva par draugiem un visu laiku pavadīja kopā.
“Nākamo gadu laikā Gizmo kļuva par manu ideālo kompanjonu. Viņš piepildīja manu dzīvi ar gaismu – reizēm sēdēja man blakus, kamēr es skatījos Grejas anatomiju, reizēm laizīdams degunu. Īpaši atceros viņa acis: tādas izteiksmīgas, ar dzintara līnijām ap varavīksneni,” atceras sieviete.
2015. gada februārī mājas pagalmā nejauši atvērās vārtu aizbīdnis un visi trīs suņi izskrēja laukā. Bendži un Čapo tika atrasti un atgriezās mājās, pateicoties kaimiņam. Vīrietis arī pastāstīja, ka redzējis, kā nepazīstama sieviete sarkanā automašīnā aizved Gizmo.
“Es biju nobijusies, bet paliku cerīga. Varbūt šī sieviete aizveda viņu pie veterinārārsta, lai noskenētu mikročipu, un es viņu drīz atkal satikšu. Taču veiksme nebija manā pusē,” atceras Monaresa.
Pēc viņas teiktā, suņa meklēšana bijusi neauglīga – viņa ilgi meklējusi sarkanas mašīnas, izkārusi skrejlapas un ievietojusi sludinājumus par suņa pazušanu internetā. Tikai 2020. gadā, koronavīrusa pandēmijas laikā, Monaresa samierinājās ar faktu, ka viņa vairs nekad neredzēs Gizmo.
Deviņus gadus pēc suņa nolaupīšanas, 2024. gada jūlijā, Monaresa saņēma vēstuli, ka Gizmo ir atrasts. Sieviete tika brīdināta, ka suns atrodas veterinārajā klīnikā un lūgta ierasties pēc stundas.
“Es nespēju noticēt savām acīm. Es nometos ceļos un raudāju. <…> Man teica, ka mēs par viņa stāvokli runāsim, kad tiksimies. Šie vārdi mani biedēja. Čapo nomira tikai pirms mēneša, un es nebiju gatava zaudēt citu suni, īpaši tādu, par kuru jau biju sērojusi,” viņa sacīja.
Suns tika atrasts klaiņojam pa ielām, taču tika notverts tikai pēc dažām nedēļām. Veterinārārsti Gizmo diagnosticēja ādas kairinājumu, acu infekciju un klibumu. Monaresa izvirza teoriju, ka sieviete sarkanajā automašīnā vai nu pameta Gizmo uz ielas, vai arī viņš aizbēga.
“Beidzot viņi iznesa viņu pie manis, ietītu segā. Es saucu viņu vārdā un viņš paskatījās uz mani. Es redzēju šīs dzintara līnijas ap viņa īrisiem – nebija šaubu, tas bija mans Gizmo. “Gizmi,” es nočukstēju. Viņš nolieca galvu uz pazīstamā vārda un tad nolaizīja manu degunu, it kā viņš mani atpazītu. Šis žests mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Es viņu cieši apskāvu, emociju pārņemta. Beidzot pēc deviņiem gariem gadiem viņš bija gatavs atgriezties mājās,” viņa atceras.
Pēc Monaresas teiktā, Gizmo pašlaik ir atveseļošanās stadijā un jau ir atradis kopīgu valodu ar jauno ģimenes locekli – piecus gadus veco čivava vārdā Sofija.
