Kad piensaimnieks Patriks Holdens kādu dienu jūlijā apsēdās pie virtuves galda, lai izlasītu e-pastus, viņš nespēja noticēt savai veiksmei. Pircējs, kurš apgalvoja, ka pārstāv Francijas lielveikalu tīklu, vēlējās iegādāties 22 tonnas Hafod siera, viņa specializētā čedara.
“Tas bija lielākais mūsu siera pasūtījums, ko mēs jebkad esam saņēmuši,” viņš atceras, “un, tā kā tas bija no Francijas, es domāju: “beidzot, cilvēki šajā kontinentā novērtē to, ko mēs darām.”
Pasūtījums tika veikts caur Neal’s Yard Dairy, kas ir augstākā līmeņa siera pārdevējs un vairumtirgotājs, un pirmā Hafod partija ieradās tā Londonas bāzē septembrī. Tas aizņēma tikai vienu kvadrātmetru uz paletes, bet bija divu gadu darbs, un tā vairumtirdzniecības vērtība bija 35 000 £ (ap 42 000 eiro).
“Tas ir viens no īpašākajiem Apvienotajā Karalistē ražotajiem sieriem,” skaidro Bronvens Persivals, pircējs uzņēmumā Neal’s Yard Dairy. Kad Hafods ir iesiets muslīna drānā un noslēgts ar tauku slāni, to iztur 18 mēnešus.
Saimniecībai nepietika, lai izpildītu pasūtījumu, tāpēc, lai to aizpildītu, 20 tonnas Somerset Čedaras sagādāja arī divas citas piena lopkopības fermas. Kopumā tas bija 300 000 mārciņu vērts no visdārgākā Apvienotajā Karalistē ražotā siera.
14. oktobrī kurjers to savāca no Neal’s Yard noliktavas un nogādāja noliktavā – un tad noslēpumaini pazuda.
Patiesībā nekādas loģikas nebija. Tā vietā pakalpojumu sniedza kāds, kurš uzdodas par iespējamo pircēju.
Zādzība izpelnījās skaļus virsrakstus pasaules medijos un tika saukta par “gadsimta siera zādzību”. Britu šefpavārs Džeimijs Olivers potenciālos zagtā pircējus brīdināja kanālā X
Oktobra beigās 63 gadus vecs vīrietis tika arestēts Londonā , pēc tam atbrīvots pret drošības naudu. Un kopš tā laika nav nekādu ziņu. 950 rituļu siera — aptuveni četru pilna izmēra ziloņu svars — ir pazudušas bez vēsts.
“Tas ir smieklīgi,” saka cietušā kolēģis siera ražotājs Toms Kalvers, kura čedars bija daļa no nozagtā sūtījuma. “No visām pasaulē nozagtajām lietām – 22 tonnas siera?”
Un tomēr tas nav tik pārsteidzoši, kā sākumā šķiet – šī nebūt nav pirmā šāda veida zādzība.
Kāpēc pieaug siera zādzības
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem ar pārtiku saistīti noziegumi, tostarp kontrabanda, viltošana un zādzības, pasaules pārtikas rūpniecībai izmaksā no 30 līdz 50 miljardiem ASV dolāru gadā. Tās var būt gan kravas automašīnu nolaupīšana, kas piegādā pārtiku uz noliktavām, gan 24 dzīvu omāru zādzība no uzglabāšanas aizgalda Skotijā.
Taču vairāki no šiem pārtikas noziegumiem ir vērsti arī uz siera nozari – un jo īpaši pret luksusa sieru.
Pagājušajā gadā pirms Ziemassvētkiem no piekabes autoceļa M5 degvielas uzpildes stacijā netālu no Vorčesteras tika nozagts siers aptuveni 50 000 mārciņu vērtībā. Problēma nav jauna — vēl 1998. gadā zagļi ielauzās noliktavā un paņēma deviņas tonnas čedara no ģimenes pārvaldītas fermas Somersetā.
Tas notiek arī citur Eiropā: 2016. gadā noziedznieki no noliktavas Itālijas ziemeļos izņēma 80 000 mārciņu Parmigiano Reggiano. Šis konkrētais parmezāna veids, kura nogatavināšanai nepieciešams vismaz gads, tiek radīts, ievērojot procesu, kas ir bijis ieviests gandrīz 1000 gadus ar nelielām izmaiņām. Laupīšanas laikā Itālijas Parmigiano Reggiano konsorcijs CBS ziņām pavēstīja, ka divu gadu laikā tika nozagts siers aptuveni 7 miljonu dolāru vērtībā.
Problēma tikai pieaugs visā nozarē, jo siers kļūst vērtīgāks. Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja datiem, kopējā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cena Apvienotajā Karalistē no 2022. gada janvāra līdz 2024. gada janvārim pieauga par aptuveni 25%. Tikmēr siers piedzīvoja līdzīgu cenu kāpumu viena gada laikā.
“Siera ražošana ir energoietilpīgs bizness,” saka Patriks Makgigans, piena nozares speciālists. Tas ir tāpēc, ka ražošanas procesā piens ir jāuzsilda, un pēc pagatavošanas siers tiek uzglabāts daudz enerģijas patērējošos ledusskapjos, kas nozīmē, ka energoresursu cenas nozīmē lielu daļu izmaksu. “Un tāpēc pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem traucējumiem bija liels cenu pieaugums.”
2024. gadā kopējā pārtikas cenu inflācija Apvienotajā Karalistē ir samazinājusies līdz 1,7 procentiem, bet mazāk – sieram. “Līdz 2024. gada maijam Čedara mazumtirdzniecības cena pieauga par 6,5 procentiem,” piebilst Makgigans. “Tāpēc mēs redzam drošības birkas uz Čedaras blokiem lielveikalos. Pamatojoties tikai uz cenu, siers ir viens no iekārojamākajiem pārtikas produktiem, ko noziedznieks var nozagt.
Tomēr tas nav visvieglāk maināms produkts – jo īpaši lauku siers, kura lielākā daļa mēdz būt smaga un apjomīga, un tas ir jāglabā noteiktā temperatūrā. Tā transportēšana var būt dārga, sarežģīta procedūra, kas ir nepieejama lielākajai daļai noziedznieku, ja vien tie, protams, nav organizēti.
Bet paliek jautājums, kas īsti ir šie organizētie noziedznieki – un kur nonāk siers?
Kā organizētā noziedzība iefiltrējās pārtikas rūpniecībā
“Ir sen izveidota saikne starp pārtiku un organizēto noziedzību,” saka Endijs Kvins no Nacionālās pārtikas noziegumu nodaļas (NFCU), kas tika izveidota 2015. gadā pēc 2013. gada zirga gaļas skandāla. Viens piemērs tam ir lielais nelegālo narkotiku īpatsvars, kas kontrabandas ceļā tiek ievestas legālās globālās pārtikas piegādes ķēdēs.
Septembrī banānu piegādēs četros Francijas lielveikala veikalos tika atrasti vairāki desmiti kilogramu kokaīna, un policijai nebija skaidrības par to, kas bija paredzētais saņēmējs. Narkotiku nonākšana pārtikas piegādes ķēdes galā ir ļoti neparasta, taču šī nelegālo preču pārvešana pāri robežām pārtikas konteineros ir izplatīta.
Saskaņā ar Kvina teikto, tiklīdz narkotiku karteļi un citi noziedzīgie operatori iegūst pamatu pārtikas uzņēmuma darbībā, viņi pamana citas iespējas. “Viņi iefiltrēsies likumīgā biznesā, pārņems kontroli pār tā izplatīšanas tīkliem un izmantos to, lai pārvietotu citas nelegālas preces, tostarp zagtu pārtiku.”
Noziedzīgajiem tīkliem pārtikai ir cits peļņas avots. “Viņi zina, ka noziegumi, kas saistīti ar pārtiku, ir mazāk bargi nekā par narkotiku ievešanu,” saka Kvins, “taču viņi joprojām var nopelnīt līdzīgas naudas summas.” It īpaši, ja tas ir augstākās kvalitātes siers.
Noziedznieku problēma ir, ko ar to darīt. “Ir maz vietu, kur tos izkraut,” saka Džeimijs Montgomerijs, kurš vada Somersetas fermu, uz kuru tika vērsta 1998. gada laupīšana. “Tik daudz amatnieka siera ir grūti paslēpt.”
Tāpēc nozares pārstāvji uzskata, ka zagtais siers bieži tiek sūtīts uz ārzemēm uz valstīm, kurās ir plaukstoši pārtikas melnie tirgi un tieši siera melnie tirgi.
“Fromagicide” un aizjūras melnais tirgus
Krievija ir viena no valstīm, kurā ir plaukstošs siera melnais tirgus. Pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gada martā ES un citas valstis noteica Krievijai ekonomiskās sankcijas. Vladimirs Putins atbildēja, aizliedzot svaigus produktus no valstīm, kuras ir ieviesušas sankcijas.
Valsts televīzija izveidoja lielisku šovu par aizliegumu, pārraidot kadrus, kuros ārvalstu pārtikas produkti tiek izmesti un ar buldozeru aprakti vai sadedzināti, tostarp milzīgi siera krājumi tiek izgāzti un sasmalcināti.
Drīz tā sauktā “Fromagicide” jeb “burvju slepkavība” kļuva par ziņu visā pasaulē.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sankcijas ir vēl vairāk pastiprinātas, un noteiktas Rietumu pārtikas, tostarp skotu viskija un norvēģu laša, pieejamība ir kļuvusi vēl ierobežotāka. Tajā pašā laikā Krievijas augstākās klases pārtikas produktu no ES melnais tirgus pieaug.
“Siers un vīns ir divi no visbiežāk sastopamajiem produktiem, kas tiek nelegāli transportēti uz Krieviju,” saka profesors Kriss Eliots, Globālā pārtikas drošības institūta dibinātājs un ANO vecākais zinātniskais padomnieks, “un ir sarežģīti ceļi pāri Eiropas robežām, izmantojot Baltkrievija un Gruzija”.
Daudzi krievi uzskata, ka vietējā siera kvalitāte nav salīdzināma ar aizliegtajām ārvalstu precēm, tāpēc pieprasījums ir liels. Patiešām, pēc aizlieguma daži ķērās pie ekstrēmiem pasākumiem – kāds vīrietis tika pieķerts mēģinot iebraukt Krievijā no Polijas ar 460 kg aizliegtā siera uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa.
Kopš 2014. gada veikalu plauktos parādījās dārgas un ekskluzīvas siera šķirnes no valstīm, kuras iepriekš nebija pazīstamas ar savu sieru, piemēram, baltkrievu kamambers un parmezāns. Daži uzņēmumi Eiropas sieru importē uz Baltkrieviju vai citām NVS valstīm, kur tiek nomainīta etiķete, lai to legāli varētu pārdot Krievijas veikalos.
Bija arī ziņojumi par mazākiem veikaliem, kas kļuva par melnā tirgus siera tirgotājiem.
Korupcija padara iespējamu pārtikas apriti, kas ierobežo sankcijas, saka profesors Eliots. “Ir iesaistīts tik daudz naudas, ka ierēdņiem, tostarp robežsargiem, var samaksāt. Sankcionētās preces tiek pirktas un pārdotas, izmantojot digitālos tīklus, un šie tiešsaistes pasūtījumi nonāk arī veikalos.
