Aleksejs Navaļnijs izplatījis vēstījumu pirms 4.augustā paredzētā tiesas sprieduma “ekstrēmisma” lietā. Valsts apsūdzība viņam prasa vēl 20 gadus cietumā. Zemāk publicējam nebūtiski saīsinātu Navaļnija kunga uzrunas tekstu:
Spriedums tiks nolasīts pēc dienas, un es vēlos pateikt pāris lietas, pirms tas tiks uzklausīts. Lai, tā teikt, saliktu skaitļus kontekstā.
Termiņš būs garš. Tāds, ko sauc par “staļinisko”. Formula tā aprēķināšanai ir vienkārša: tas, ko prokurors prasa, mīnus 10-15%. Prasīja 20, iedod 18 vai ko tamlīdzīgu. Tam nav lielas nozīmes, jo terorisma lieta jau rit pilnā sparā. Tur var piemest vēl 10 gadus.
Tātad, lūk, mans lūgums numur viens. Kad izskanēs cipars, lūdzu, neizrādiet man solidaritāti ar žēlabām un izsaucieniem: “Kā Staļina laikā.” Labāk solidarizējieties ar mani un citiem politieslodzītajiem, minūti padomājot. Padomājiet par to, kāpēc ir vajadzīgs tik eksponenciāli milzīgs periods. Tā galvenais mērķis ir iebiedēt. Jūs, nevis mani. Es pat teikšu tā: personīgi jūs, kas lasāt šīs rindas.
Jūs pamanījāt, ka propaganda par šo procesu klusē. Televīzijā par to nerunā. Jo vēsture neviennozīmīgi ietekmēs “parasto krievu”. Astoņpadsmit gadi par kaut kādu “ekstrēmismu” bez upuriem un sekām viņam šķitīs acīmredzami negodīgi, un viņš slepeni sāks just līdzi. Un jūs jau visu zināt. Jums ir jābūt apstulbinātam, iebiedētam. Ar soda bardzību domas par opozīciju izsist no galvas.
Lūdzu, padomājiet un saprotiet, ka, liekot cietumā simtus, Putins cenšas iebiedēt miljonus. Mēs dzīvojam valstī, kurā desmitiem miljonu cilvēku šobrīd ir pret korupciju, karu un nelikumībām. Šobrīd desmitiem miljonu ir par godīgām vēlēšanām, demokrātiju, varas maiņu un grib, lai Putins aiziet. Mēs noteikti zinām, ja katrs desmitais no tiem, kuri ir sašutuši par Putina un viņa amatpersonu korupciju, izietu ielās, tad vara rīt kristu. Mēs noteikti zinām, ka ja tie, kas bija neapmierināti ar karu, būtu izgājuši ielās, būtu to nekavējoties pārtraukuši.
Bet tie visi ir tukši sapņi. Tas nedarbojas. Kādam ir jābūt pirmajam, un viņi baidās būt tādi. Krievija šeit nav izņēmums. Vienkārši neapmierinātie gandrīz līdz pat šo režīmu beigām neiziet ielās valstīs ar diktatoriskiem režīmiem: ne šeit, ne PSRS, ne Irānā, ne Kubā, ne VDR. Visas izmaiņas panāk 10% iedzīvotāju – aktīvākie. Tas esi tu. Represēt (ieslodzīt, sodīt, uzlikt naudas sodu) pat 10% no viņiem – tas ir pusotrs miljons cilvēku – tagad nav iespējams ne politiski, ne organizatoriski. Tātad, ir nepieciešams apdullināt un iebiedēt, atņemt vēlmi vismaz kaut ko darīt.
Tāda Putina (un vispār jebkura diktatora) stratēģija strādā. Viens piemērs. Mūsu organizācijas galvenā neievainojamība vienmēr ir bijusi tā, ka mūs nevarēja nogriezt naudu: mūs finansē desmitiem, simtiem tūkstošu cilvēku nelielos maksājumos. Neaizvērt. Taču, paplašinot ekstrēmisma finansēšanas gadījumus (viena no apsūdzībām, par kuru man rīt tiks sods), varas iestādes ir nodrošinājušas, ka no Krievijas iekšienes, un tie ir 95% mūsu ziedotāju, ir kļuvis “bailīgi” atbalstīt. Un finanses ir darbības pamatā, bez tām nekur. Biedēšana nostrādāja lieliski…
Godīgi sakot, mēs joprojām bieži vien palīdzam Putina iebiedēšanas stratēģijai paši, par katru aizturēšanu ķeroties pie sirds dusmu lēkmēs, vēl vairāk biedējot gan sevi, gan apkārtējos. Ir jārunā par visiem, mēs nedrīkstam aizmirst nevienu, bet tajā pašā laikā mums ir stingri jāapzinās, ka vara Krievijā ir uzurpēta, nelikumīgi sagrābta. Pie varas esošie nevar to noturēt, neapcietinot nevainīgos. Viņi ieslodzīja simtus, lai iebiedētu miljonus.
Tas ir jārisina ar vēsu prātu. Putinam nevajadzētu sasniegt savu mērķi. Un es ļoti vēlos, lai arī man piespriestā soda ziņā viņš to nesasniedz. Tāpēc mans lūgums numur divi: kad tiks pasludināts spriedums, lūdzu, padomājiet tikai par vienu, patiešām svarīgu domu – ko vēl es personīgi varu darīt, lai pretotos? Lai nelieši un zagļi, kas apmetušies Kremlī, neapēd manu valsti un manu nākotni? Ko es varu darīt, izvērtējot visus riskus un ņemot vērā visus apstākļus?
Trešais lūgums ir vissvarīgākais. Atbildot sev uz šo jautājumu, lūdzu, neuzdrošinieties teikt: “Neko” Jūs varat. Kaut ko katrs var izdarīt. Runājiet ar kaimiņiem, izkariniet skrejlapas. Izplatiet mūsu izmeklēšanas. Sūtiet 500 rubļus mēnesī mums vai citām opozīcijas organizācijām un medijiem. Veidojiet blogus. Piedalies DMP-2 (projekts par pretkara aģitāciju), rakstiet sociālajos tīklos. Atbalstīt politieslodzītos. Zīmējiet grafiti. Izejiet mītiņā.
Nav jākaunās izvēlēties drošāko pretdarbības veidu. Ir apkaunojoši neko nedarīt. Kauns ir ļauties iebiedēšanai.
Lai kādu spriedumu viņi būtu ieplānojuši, tas savu mērķi nesasniegs, ja jūs sapratīsiet, kam tas paredzēts, un atbildēsiet: “Es nebaidos” – ar ikdienas aukstasinību, lai arī nelielu, bet ieguldījumu brīvības cīņās Krievijā.
Pateicības:
1. Protams, paldies visiem. Viss, kas ar mani notiek, ir daudz vieglāk izturams, jo es jūtu jūsu atbalstu katru dienu un katru minūti.
2. Liels paldies veselā saprāta pusei juridiskajā vājprātā, ko sauc par “tiesu cietumā”, kas beidzas rīt. Maniem advokātiem Olgai Mihailovai, Vadimam Kobzevam, Aleksandram Fedulovam un advokātēm Dani Holodnijai, Svetlanai Davidovai. Viņi cīnās kā lauvas.
3. Aizstāvības lieciniekiem: Stupinam, Kara-Murzam, Roizmanam, Čaniševai, Ostaņinam, Gorinovam, Jašinam, Muratovam, Demčukam, Goļikovam, Nikolajenko, Popovam, Morozam.
4. Īpašs paldies. Mana galvenā personīgā iedvesma šajā procesā ir mans līdzdalībnieks Daņa Holodnijs, 25 gadus vecs puisis, kurš nejauši iekrita šajā gaļas mašīnā.
Tehniķim no “Navaļnij LIVE”, no kura viņi salipināja ekstrēmistu kopienas “organizatoru” – vienā līmenī ar mani, Volkovu un Ždanovu. Diemžēl es viņu gandrīz nepazinu. Nu čalis ieslēdz ēterā vadus.
Daņa jau pusotru gadu ir izcietis pirmstiesas aizturēšanas izolatorā. Atšķirībā no manis viņu uz tiesu ved rokudzelžos. Un pusdienās viņu aizved un pieķēdē pie kaut kādas sienas. Izmeklēšanas laikā viņam daudzkārt piedāvāja brīvību apmaiņā pret liecībām par visiem. Uz šiem priekšlikumiem Holodnijs palika ”holodnijs”(auksts) (nevarēju noturēties). Auksti jautrs, dzīvespriecīgs, nezaudē gara klātbūtni. Un pats galvenais, viņš saprot, kāpēc šis process tika izdomāts, bet neļauj sevi iebiedēt un salauzt savu gribu. Esiet tādi paši!
