Šajā rakstā izmantosim arī divus grafikus, kuros ikviens viegli var izvērtēt esošās situācijas attīstību, bet OIK virsrakstā pieminējām kā vislabāko elektrības cenas veidotojošo raksturlielumu.
Neiedziļinoties politiskajās niansēs, kuras arī varam sadalīt, piemēram, divos virzienos – gan Latvijas enerģētikas neatkarības stiprināšanas, gan nepamatotās subsīdijās gāzes izmantošanai TEC, tieši pirmais grafiks ir visuzskatāmākais tam, kur kopš milzīgā elektrības cenu lēciena februāra otrajā nedēļā nostājās melnajā krāsā esošā, jeb ar gāzi kurināmā TEC līnija.
Ja atceramies, ka galvenais cīņas pret OIK elements bija tieši tolaik lētā Krievijas gāze, redzat paši, kā tolaik ne līdz galam realizētie atjaunīgās elektroenerģijas resursi, melno līniju maina jau pirmajās dienās, kā atgriezās vējš. Diemžēl, bet arī par to maksāsim OIK, bet tikai mūsu kaimiņiem, lietuviešiem un igauņiem.
Kā redzat otrajā grafikā, jau 20.februāra vakarā, kad tas vējš arī atgriezās, atkal varam mazināt savas dārgās gāzes elektrības ražošanu, jo lētāk ir to iepirkt no Lietuvas un Igaunijas, kurās to saražo vējš. Jeb, saldo ir nokritis negatīvajā zonā, kad saražojam mazāk, nekā paši patērējam.
Un, ja šodien, 21.februārī, kā diennakts vidējo cenu maksājam 9,64 centus, rīt cena būs 10,08 centi, bet atcerēsimies, ka pagājušajā sestdienā, 15.februārī, maksājām 26,92 centus par 1 kilovatstundu elektroenerģijas.
Par vēja pienesumu noteikti uzrakstīsim plašāk, tāpēc aicinām pirmajā grafikā pievērst uzmanību sarkanajai līnijai, kas ir Daugavas HESu saražotā enerģija. Šobrīd ”zāģis” nozīmē to, ka šo HES darbināšanai regulāti jāuzkrāj ūdens, bet jau drīz pienāks palu laiks un tieši sarkanā līnija nostāsies melnās vietā. Tātad, arī to, tāpat kā vēju, ietekmē Daba, nevis kādi sliktie onkuļi ar spalvainām rokām.
