Tveicīgā vasaras rītā Serbijas galvaspilsētā Belgradā profesionālais daiļslidotājs no Krievijas Vadims Moruss slīd pa āra slidotavu. Moruss atrodas 1600 km attālumā no savas dzimtās Maskavas, taču sāk justies kā mājās.
Viņš aizbēga no Krievijas kopā ar savu līgavu 2022. gadā, un ir daļa no desmitiem tūkstošu cilvēku viļņa, kas ieradās Serbijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas bija tāls ceļš priekšā, taču daudzi izvēlējās Belgradu tās seno kultūras un reliģisko saišu dēļ ar Maskavu.
“Serbijā ir maz slidotāju, kuri var apmācīt citus, tāpēc man ir daudz serbu studentu,” sacīja 24 gadus vecais Moruss.
Kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī krievi, kas bēg no kara, iesaukšanas vai Vladimira Putina politikas, ir izveidojuši dzīvīgu kopienu Serbijā, liecina mediju intervijas ar diviem desmitiem imigrantu un vietējām amatpersonām.
Lai gan faktiskais krievu skaits Serbijā ir mazāks nekā to, kas aizbēguši uz tādām valstīm kā Vācija, viņu klātbūtne ir ļoti jūtama Belgradā, pilsētā ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju.
Ir izveidojušies krieviem piederoši klubi, bērnudārzi un medicīnas prakses. Krievi pārtiku pērk krievu veikalos. Krievu grupas, dziedātāji un komiķi uzstājas Krievijas klubos, un krievu mākslinieki demonstrē savus darbus Krievijai piederošās galerijās.
Laikā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada vidum vairāk nekā 30 000 krievu reģistrējušies pagaidu uzturēšanās atļaujas Serbijā, liecina jaunākie Iekšlietu ministrijas dati. Amatpersonas nesniedza datus par salīdzinošo periodu pirms tam, taču norādīja, ka skaitļi liecina par strauju pieaugumu.
Saskaņā ar Serbijas Uzņēmumu reģistru, šī pieplūduma laikā krievi nodibināja 11 081 uzņēmumu dažādās nozarēs, sākot no interneta pakalpojumiem līdz viesmīlībai un sporta skolām.
Krievijas klienti
42 gadus vecais veterinārārsts no Sanktpēterburgas Viktors 2022. gada rudenī aizbēga no Krievijas mobilizācijas. Bez nepieciešamās kvalifikācijas, lai praktizētu Serbijā, viņš strādā par palīgdarbinieku Belgradā, apkalpojot tikai krievus.
“Es remontēju santehniku, elektroinstalāciju, logus un pat izgatavoju mēbeles. Serbu klienti man īsti nav vajadzīgi,” sacīja Viktors, kurš lūdza neminēt viņa uzvārdu, baidoties par savas ģimenes drošību, atgriežoties Krievijā.
Serbijas un Krievijas attiecības ir gadsimtiem senas un joprojām ir sirsnīgas arī šodien, lai gan Serbija arī cenšas iestāties Eiropas Savienībā, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Pēc Pirmā pasaules kara tūkstošiem tā saukto balto krievu pilsoņu kara laikā bēga no komunistiem uz jaunizveidoto serbu, horvātu un slovēņu karalisti.
Tomēr daudzi cīnās, lai integrētos, un tā vietā dod priekšroku pieķerties nelielai Krievijai Serbijā. Ironiskā kārtā daudzi serbi atbalsta Putinu un nepiekrīt bēgļu uzskatiem.
“Krievu kultūras aicinājums ir pārāk spēcīgs, lai krievu emigranti pirmajā paaudzē pat gribētu iekļauties sabiedrībā, kurā viņi atradās, neatkarīgi no tā, vai tā ir serbu vai Rietumu valsts,” sacīja Belgradā dzīvojošais politologs Aleksandrs Džokičs.
Slidotājs Moruss vilcinājās precizēt iemeslus, kāpēc viņš pameta Krieviju, bet viņa līgava Aleksandra Maškanova iesaistījās.
“Mēs aizbraucām ideoloģisku apsvērumu dēļ. Dažas dienas pēc 24.februāra mēģinājām saprast, kas notiek, un tad nolēmām doties prom,” viņa sacīja
