Nesen Šveices medijos plašu diskusiju izraisīja raksts par 77 gadus vecu kungu, kurš zaudēja autovadītāja apliecību braukšanas spēju pārbaudes dēļ. Jaunieši komentēja: Seniori pie stūres ir risks. Daudzi vecāki autovadītāji atbildēja: Visbīstamākie ir nepieredzējuši jaunie autovadītāji, kuri pārvērtē sevi un savas jaudīgās automašīnas. Bet: kura paaudze brauc visdrošāk – un kāpēc tā?
Eksperts apšauba Šveices senioru braukšanas spēju pārbaužu efektivitāti. Satiksmes psihologs Džanklaudio Kasuts uzsver, ka negadījumi primāri nav vecuma jautājums un aicina uz lielāku personīgo atbildību no autovadītāju puses.
Ja pajautātu visu vecumu autovadītājiem, kā viņi paši vērtē savas spējas pie stūres, lielais vairums atbildēs: virs vidējā! Slikti vadītāji ir – vismaz caur savu vējstiklu – citi. Tas neatšķiras starp paaudzēm.
Aplūkojot statistiku, redzams, ka gan jaunie autovadītāji, gan vecāka gadagājuma cilvēki ir riska grupas. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja (FSO) datiem jaunajiem autovadītājiem 2023. gadā bija lielāka loma, jo īpaši negadījumos, kuros ir bojāgājušie un smagi ievainotie. Kopumā viņi ir atbildīgi par 15,5 procentiem ceļu satiksmē smagi ievainoto un bojā gājušo cilvēku. Tiem, kas vecāki par 65 gadiem, šis rādītājs ir 11,8 procenti. Šeit netiek ņemts vērā tas, ka gados jaunāki cilvēki, visticamāk, vidēji nobrauks daudz vairāk kilometru nekā seniori.
Neskatoties uz regulārām pārbaudēm – maz uzlabojumu
Kopš 2019. gada Šveicē 75 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem braukšanas spēju pārbaude ir jākārto reizi divos gados. Tomēr tas nav izraisījis izmērāmu negadījumu skaita samazināšanos. “Nevar visus gados vecākus cilvēkus zīmēt ar vienu un to pašu otu,” saka neiropsiholoģijas un satiksmes psihologs Džanklaudio Kasuts.
Kasuts nav obligāto pārbaužu atbalstītājs: “Tas rada maldīgu drošības sajūtu. Daži seniori pēc pārbaudes uzskata, ka viņi joprojām ir pietiekami spējīgi braukt, jo viņiem ārsts ir devis zaļo gaismu, nevis tāpēc, ka viņi paši jūtas gatavi to darīt. Pašnovērtējuma elements šajā grupā samazinās. Seniors bieži paļaujas uz speciālista zināšanām.
Kamēr daudzi jaunie autovadītāji sevi pārvērtē, senioriem savu lomu spēlē citi faktori: “Viens no svarīgākajiem aspektiem ir kognitīvā darbība. Kļūstot vecākam, mūsu garīgā elastība kopumā samazinās, kas var ietekmēt mūsu spēju reaģēt un pareizi novērtēt satiksmes situācijas. Jau no noteikta vecuma tiek traucēta reakcijas ātrums, uztvere un lēmumu pieņemšana, taču vienmēr ir jānovērtē indivīds. Šīs nepilnības tiktu kompensētas ar piesardzīgāku braukšanas stilu, sākot no šī vecuma”.
Gan jauni autovadītāji, gan seniori ir risks – grūti salīdzināt
Tomēr jauno autovadītāju un senioru salīdzināšana nav viegla, kā saka eksperts: “Atšķirībā no gados vecākiem cilvēkiem, jaunieši mēdz braukt nedaudz par ātru vai rakstīt ziņojumus savos viedtālruņos, savukārt seniori mēdz būt lēnīgāki neparedzamās situācijās un līdz ar to netīši pieļauj kļūdas, kas var izraisīt negadījumus.” Tomēr viens ir skaidrs: vidējā vecuma grupa kopumā brauc drošāk.
Salīdzinot jaunus un vecus, skatiens vēršas pāri Šveices ziemeļu robežai uz Vāciju, kur statistika atklāj daudz vairāk: negadījumus jaunu autovadītāju, vecumā no 18 līdz 24 gadiem, vidū. Tieši viņi ir atbildīgi par 70 procentiem negadījumu, kuros viņi bija iesaistīti, savukārt gados vecākiem autovadītājiem vecumā no 75 gadiem šis rādītājs pārsniedz 75 procentus.
Jauni autovadītāji ir atbildīgi par visnopietnākajiem negadījumiem
Tomēr jaunie autovadītāji joprojām ir atbildīgi par lielāko daļu nāves gadījumu un nopietnu ievainojumu Šveicē. 2010. gadā Šveicē uz jauniešu sirdsapziņas bija vairāk nekā 660, savukārt tie, kas vecāki par 75 gadiem, bija atbildīgi par 165 nāves gadījumiem un smagiem ievainojumiem, kas ir piecas reizes mazāk nekā jauniešu vidū.
Svarīgi arī atzīmēt: “Vecāki cilvēki brauc retāk un ir neaizsargātāki. Negadījuma rezultātā ir lielāka iespēja gūt nopietnus savainojumus, nekā tas būtu gadījumā ar jaunu vadītāju,” skaidro Kasuts.
No viņa viedokļa ideāla būtu abu pieeju – personīgās atbildības un kontroles – kombinācija, saka eksperts: “Viena pieeja, kas, manuprāt, ir saprātīga, ir likt autovadītājiem apzināties savu stāvokli. Viņus vajadzētu mudināt apšaubīt un kritiski pārbaudīt savas spējas Ja kāds pamana, ka viņam ir grūtības droši vadīt automašīnu, jābūt gatavam pārslēgties uz citiem transporta līdzekļiem: Tas ir drošāk ikvienam un tas var palīdzēt saglabāt neatkarību arī vecumdienās.”
