Sahāras putekļi, dabas process, kas uz Zemes norisinās jau miljoniem gadu, Latvijā radīja īpašu ažiotāžu. Tāpēc šī raksta ievadā atgādināsim, ka viens no pirmajiem, kurš steidzās atmaskot kārtējo “tautas indēšanu”, bija bijušais diplomāts, skandalozais politiķis, partijas “Apvienība Jaunlatvieši” līderis un tagad arī Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis.
“Paņemsim analīzes!” viņš saka savā video. Brēmanis norāda, ka eksperti piesārņojumu noveļ uz Sahāras smiltīm, bet Vācijā zinātāji ar magnēta palīdzību “atkoduši”, ka smiltīs “esot metāli”:
“Cilvēki visā Eiropā pārbauda šādas smiltis un secina, ka tās līp klāt magnētiem,” saka aktīvists. Brēmanis sola, ka smiltis savāks un pārbaudīs laboratorijās tepat Latvijā un Čehijā.
Protams, ne nu Brēmaņa kungs ko pārbaudīja, ne zinātniski pamatoja, bet šī ir tikai viena no tām sazvērestības teorijām, kuras pēdējos gados aizrāva gana plašas sabiedrības masas Latvijā. Tāpēc nolēmām publicēt vienu no pētījumiem par šo tēmu.
Virknē eksperimentu zinātnieki parādīja, ka ticība sazvērestības teorijām, visticamāk, ir saistīta ne tik daudz ar aktīviem motīviem, cik ar kļūdaini pārspīlētu savu kognitīvo spēju un līdzīgi domājošo cilvēku loka novērtējumu.
Zinātniskajā literatūrā ir daudz pētījumu par sazvērestības teorētiķiem. Dažādos darbos autori šo tieksmi ir saistījuši ar savas kritiskās domāšanas līmeņa pārvērtēšanu, vēlmi justies nozīmīgam un iegūt lielāku pārliecību par nākotni, kā arī ar miega trūkumu.
Nesen žurnālā “Personality and Social Psychology Bulletin” publicētā rakstā Kornela Universitātes (ASV) psihologi piedāvāja citu skaidrojumu. Pēc ekspertu domām, cilvēki, kuri pastāvīgi novērtē savu intelektu augstāk nekā tas patiesībā ir, un kuri maldās, ka viņu viedokli atbalsta vairākums, biežāk tic marginālām teorijām .
Lai pārbaudītu hipotēzi, zinātnieki veica virkni testu ar uzdevumiem par intelektu, uztveres precizitāti, matemātikas pamatprasmēm un riska novērtēšanu. Eksperimentos piedalījās vairāk nekā 4000 pieaugušu amerikāņu. Pēc katra testa subjekti novērtēja, cik labi, viņuprāt, viņi ir tikuši galā ar uzdevumiem.
Salīdzinot faktiskos rezultātus ar pašnovērtējumu, psihologi identificēja pārāk pārliecinātus cilvēkus: tos, kuru faktiskie rezultāti pastāvīgi bija zemāki par gaidītajiem.
Turklāt, izmantojot specializētu anketu ” Ticības sazvērestības teorijām aptauja” (Belief in Conspiracy Theory Inventory), pētnieki noskaidroja, cik lielā mērā respondenti tic populārām sazvērestības teorijām, piemēram, Par nolaišanās uz Mēness inscenēšanu Holivudā vai faktam, ka koronavīrusa pandēmiju organizēja Microsoft dibinātājs Bils Geitss, lai pārņemtu kontroli pār iedzīvotājiem.
Līdztekus šādiem nepatiesiem priekšstatiem, kurus zinātnieki vairākkārt ir atspēkojuši, ierosināto sazvērestības teoriju sarakstā bija iekļautas vairākas, kas tika apstiprinātas, piemēram, par FIB veikto Džona Lenona novērošanu vai to, ka ASV varas iestādes veica necilvēcīgus medicīniskus eksperimentus.
Visos astoņos eksperimentos psihologi atklāja skaidru saikni starp pārmērīgu pašpārliecinātību un ticību nepatiesām sazvērestības teorijām. Korelācija saglabājās pat pēc tam, kad tika kontrolēti tādi faktori kā analītiskās domāšanas trūkums, narcisms un vēlme justies unikālam, kas iepriekš ir konstatēti sazvērestības teorētiķu vidū.
Vēl viena raksturīga tendence tika konstatēta, kad dalībniekiem tika lūgts novērtēt potenciālo sazvērestības teorētiķu loku. Parasti neliela daļa respondentu ticēja šādām idejām – vidēji aptuveni 12%. Tomēr 93% gadījumu šie cilvēki uzskatīja, ka viņu uzskatus atbalsta apkārtējo cilvēku vairākums. Pētnieki to nosauca par “viltus vienprātības efektu” un atzīmēja, ka tas bija visizteiktākais pašpārliecinātāko dalībnieku vidū.
Jāatzīmē, ka sazvērestības teorētiķi neapzinājās, cik tālu viņu aplēses atšķiras no realitātes: viņi pārvērtēja savu gaidāmo atbalstu pat tad, ja runa bija par cilvēkiem ar pretējiem politiskajiem uzskatiem, starp kuriem pastāvēja liela domstarpību varbūtība.
Rezultāti ir pretrunā ar izplatīto uzskatu, ka sazvērestības teorētiķi patiesībā apzinās savu uzskatu marginalitāti un priecājas par šo faktu.
“Pat tie, kas tic galējām “robežteorijām”, piemēram, pseidozinātniskajai idejai par plakanu Zemi, domāja, ka viņu uzskatus atbalsta vairākums. Šādi cilvēki, īpaši pārāk pārliecinātie, šķiet, ne tikai maldās, bet arī patiesi nesaprot, cik eksotiski ir viņu uzskati,” pētnieki raksta komentārā laikrakstam Psypost.
