Kamēr Latvijā vairāk domājam par banku un finansistu labklājību, Lietuvā tūkstošiem iedzīvotāju gaida fundamentālas izmaiņas attiecībā uz pensiju uzkrāšanu un iespēju izņemt uzkrāto naudu no pensiju otrā līmeņa. Gan valdošā partija, gan opozīcija ir vienisprātis, ka lēmumi par to ir nepieciešami, taču joprojām nav skaidrs, vai tos rudenī pieņems vecā vai jaunā valdība. Par to raksta portāls Lrytas
Pirms parlamenta rudens sesijas sākuma, septembra sākumā, valsts vadītājs Gitans Nausėda tikās ar Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmiliti-Nīlsenu un Seima valdes locekļiem.
Kā informēja Lrytas, šajā sanāksmē tika pārrunāti arī pensiju otrā līmeņa jautājumi. Satversmes (Lietuvā to sauc par Konstitūciju) tiesas (KT) lēmums uzliek arī Seimam pienākumu pieņemt attiecīgus lēmumus.
Tiekoties ar politiķiem, G. Nausēda aicināja izvēlēties: vai nu nekavējoties veikt fundamentālas izmaiņas, vai atlikt reformu līdz nākamajam Seima sasaukumam.
Sociāldemokrāts Jūliuss Sabatausks, kurš piedalījās tikšanās reizē ar valsts vadītāju, uzskata, ka jaunajam Seimam reforma būtu jāīsteno.
”Lai gan ir piedāvātas likuma projekcijas sakarā ar KT lēmumu un tika runāts, ka varbūt šajā sasaukumā vēl ir nepieciešamas izmaiņas, es teicu, ka labāk jautājumu atlikt. Rudens sesija sastāv no divām daļām – līdz novembra vidum un tās pašas jaunā parlamenta sesijas pēc novembra vidus. Varbūt būtu labāk to apsvērt un pieņemt pēc novembra vidus. Galu galā labāk ir veikt nekomētiskas korekcijas atsevišķu slimību un nelaimju dēļ, bet pilnībā apspriest un pieņemt piemērotākos lēmumus”, portālam Lrytas sacīja J. Sabatausks .
Viņaprāt, uzkrājums pensijām nedrīkst būt “mūža ieslodzījums” cilvēkam, kad viņš ir ierauts uzkrājumā un nevar no tā izkļūt.
“Ir cilvēku vajadzības, nepieciešami līdzekļi, visbeidzot, tā ir cilvēku nauda. Satversmē teikts, ka cilvēka privātīpašums ir neaizskarams, un faktiski šodien neviens to neignorē. Likumā būtu jāprecizē gadījumi un jāapraksta apstākļi, kādos persona var izstāties no pensijas uzkrāšanas. Tagad neuzskaitīšu visus apstākļus, bet izvēles lokam vajadzētu būt plašākam.
Kas tagad notiek? Cilvēks ir sasniedzis noteiktu vecumu un gribot negribot tiek ierauts uzkrāšanā. Pamati ir kā zirnekļi, kas ir sapinuši tos cilvēkus savos tīklos un barojas no tiem. Nekas tāds vairs nevar notikt, nosacījumi būs elastīgāki,” sacīja sociāldemokrāts, piebilstot, ka pēc izmaiņām cilvēkam ir jābūt iespējai izņemt lielāko daļu no uzkrātajiem līdzekļiem, nevis tikai daļu, kā daži citi politiķi. ieteica.
Arī Seima priekšsēdētāja un Liberālās kustības partijas priekšsēdētāja V. Čmilite-Nīlsena, kura arī piedalījās sanāksmē, uzsvēra, ka lēmumi par pensiju otro līmeni ir vienkārši nepieciešami. “Noteikti tiks prezentēti projekti un būs diskusija. Šobrīd visām partijām un frakcijām ir savs redzējums. Mūsu pārstāvji arī izteikuši ierosinājumus, lai cilvēkiem būtu jānodrošina iespēja izņemt noteiktu summu ne tikai kritisku saslimšanu gadījumā, bet atstāt plašākas iespējas. Seimā gaida smagas diskusijas, taču ir absolūti nepieciešams virzīties uz priekšu ar šo jautājumu,” trešdien ”Žinių Radio” sacīja V. Čmilite-Nīlsena.
“Valstiečių” frakcijas vadītājs Ramūnas Karbauskis ir pārliecināts, ka jaunais Seims pieņems iedzīvotājiem svarīgus lēmumus attiecībā uz pensiju uzkrāšanu. ”Domāju, ka šī valdība tos nepieņems. Viņi, iespējams, mēģinās atgriezties pie partnerattiecībām, narkotiku jautājuma, vēl kaut kā, jo viņi saprot, ka šī ir pēdējā iespēja ar tiem jautājumiem kaut ko darīt, un viņiem absolūti nerūp pensiju fondi,” sacīja R. Karbauskis.
Viņaprāt, jaunais politiskais vairākums pieņems lēmumus par pensiju fondiem un iziešana no pensiju fondiem tiks liberalizēta. ”Mūsu nostāja īsti nemainās, cilvēki neuzticas pensiju fondiem un cilvēki paši vislabāk zina, kā viņiem piederošos līdzekļus izmantot. Jāveic pensiju uzkrāšanas reforma un jādemokratizē iziešana no fondiem. Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, tiklīdz mums būs tiesības to darīt,” secināja R. Karbauskis.
Kā Lrytas norādīja deputāte Agnė Širinskienė, cilvēkiem ir jāvienkāršo izņemšana no otrā līmeņa pensiju fondiem, cilvēkiem ir jābūt iespējai brīvi izlemt nepiedalīties otrā līmeņa pensiju fondu uzkrāšanā, kā arī brīvi rīkoties ar tur uzkrātajiem līdzekļiem.
Ierobežotas iespējas pārkāpj Satversmi
ELTA atgādina, ka Satversmes tiesa (KT) lēmusi, ka Pensiju uzkrāšanas likums paredz ierobežotu iespēju, pārkāpjot Satversmi, izstāties no pensiju uzkrāšanas fondiem.
KT atzīmē, ka tiesības uz pensiju fondos uzkrātajiem līdzekļiem ir saistītas ar viņa īpašuma tiesību aizsardzību, tāpēc pašreizējam regulējumam nav pamata.
Reaģējot uz šādu secinājumu, Sociālās drošības un darba ministrija (SADM) rosina palielināt izņēmuma iespējas izņemt uzkrāto naudu pirms pensijas. To var izdarīt smagas, progresējošas slimības ar smagu invaliditāti gadījumā. Tāpat piedāvāts radīt vairāk iespēju uz laiku apturēt uzkrāšanu. Pašlaik spēkā esošo 12 mēnešu vietā periodu, ko var dalīt, visā uzkrāšanas periodā persona varētu uz laiku pārtraukt uzkrāšanu 24 mēnešu laikā. ik pēc 10 gadiem.
Turklāt mēs vēlamies noteikt ilgāku termiņu, lai pieņemtu lēmumu par uzkrāšanu, ļaujot to izdarīt vēlāk, ja palaidīsit garām iespēju atteikties no iepriekšēja uzkrāšanas. Tāpat tā mērķis ir samazināt piedāvājumu uzkrāšanos tiem, kuri to nevēlas darīt. Kā skaidrots pārskatā, šobrīd visiem cilvēkiem, kas jaunāki par 40 gadiem, tiek piedāvāts krāt ik pēc 3 gadiem. Tiek ierosināts, ka kopumā šādus atgādinājumus personai vajadzētu sniegt tikai 2 reizes. Visbeidzot, gribas paredzēt, vai pensijas vecumā izvēlēties vienreizēju maksājumu vai periodisku maksājumu. Tagad visi, kas uzkrājuši vairāk nekā 5403 eiro, var saņemt tikai periodisku maksājumu.
Tomēr prezidenta galvenā padomniece Irena Segalovičiene apgalvo, ka pašreizējās valdības priekšlikumi attiecībā uz pensiju uzkrāšanu ir nepietiekami un tiem vajadzētu būt apjomīgākiem.
”Svarīgākais, par ko šodien jārunā un jālemj, ir līdzekļu izlietojums. Tas, ko ministrija šobrīd piedāvā, ir šauri gadījumi, kad var aiziet ar naudu un beigt krāt, bet mums ir jāizdara divu nopietnu priekšlikumu kombinācija, proti, kad var aizbraukt un paņemt visu naudu, bet mums ir jāatļauj par daļēju izstāšanos, daļēju izmantošanu un palikšanu malā sistēmā, lai uzkrātu labākām, cienīgākām vecumdienām,” sacīja prezidenta padomnieks.
“Daļēja izmantošana var būt ļoti dažāda, mēs piedāvājām 25 procentus, liberālais ”Varkalis” piedāvāja konkrētu summu, varam paredzēt daļēju izeju ar nosacījumiem, piem. tiem, kam nepieciešami finansiālie risinājumi savam vienīgajam mājoklim, lai daļu līdzekļu varētu izmantot vienīgā mājokļa iegādei 55 gadu vecumā, kad ir bez darba u.tml.,” viņa apliecināja, norādot, ka nevajadzētu būt pastāvīgai pensiju sistēmas “rotācija”, bet tiek veikti kompleksi risinājumi, aktualizējot uzkrājumu. Dati liecina, ka Lietuvā aktīvi uzkrāj 766 tūkst. cilvēkiem.
Lietuvā otrā līmeņa pensiju fondos jau uzkrāti 8,2 mljrd. eiro, no kuriem 2,4 mljrd jeb gandrīz 30 procenti ir ieguldījumu atdeve jeb procentos nopelnītā summa.
