Neparasti spēcīgā Saules vētra, kas skar Zemi šajā nedēļas nogalē, īpaši mobilizējusi medijus ASV, jo vētras kulminācijas laikā valstī būs nakts, kas ļaus vērot reti efektīvu ziemeļblāzmu (tās apjomi redzami attēlā un šonakt to lieliski varam vērot arī Latvijā) ASV. Par to un iespējamiem traucējumiem sakaru sistēmās un elektroenerģijas padevē raksta CNN un citi lielākie mediji
Saskaņā ar ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras administrācijas (National Oceanic and Atmospheric – NOA) datiem virkne saules uzliesmojumu un koronālās masas izmešanas no Saules var ne vien radīt žilbinošas polārblāzmas, kuras varēs redzēt līdz pat Alabamas un Ziemeļkalifornijas dienvidiem, bet arī traucēt sakarus uz Zemes šonakt un nedēļas nogalē.
Centrs, kas ir Nacionālā laika dienesta nodaļa, piektdienas vakaram izdeva spēcīgas ģeomagnētiskās vētras pulksteni. Tas ir pirmais šāds pulkstenis, kas izdots kopš 2005. gada janvāra.
Jau piektdienas pēcpusdienā centra zinātnieki novēroja lielus traucējumus Zemes magnētiskajā laukā , kas atzīmēti kā G4 jeb smaga ģeomagnētiskā vētra. Tas ir 4. no 5 baļļu skala smaguma pakāpes.
Apstākļi, kas norāda uz smagu ģeomagnētisko vētru, pirmo reizi tika novēroti Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrā plkst. 19:37 pēc Latvijas laika, pēc tam, kad vētra bija atceļojusi no Saules un sasniedza satelītus, kas uzrauga laika apstākļus kosmosā 1,6 miljonu kilometru attālumā no Zemes.
Saulei tuvojoties aktivitātes maksimumam savā 11 gadu ciklā, kas pazīstams kā Saules maksimums, šogad pētnieki ir novērojuši arvien intensīvākus saules uzliesmojumus, kas izplūst no ugunīgās lodes.
Palielināta Saules aktivitāte izraisa blāzmas, kas dejo ap Zemes poliem, kas pazīstamas kā ziemeļblāzma jeb polārblāzma, un dienvidu gaismas jeb aurora australis. Kad enerģētiskās daļiņas no koronālās masas izmešanas sasniedz Zemes magnētisko lauku, tās mijiedarbojas ar gāzēm atmosfērā, lai debesīs radītu dažādas krāsas gaismu.
Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrs kopš trešdienas izsekoja vairākus spēcīgus uzliesmojumus, kas izstaroti no lielas Saules plankumu kopas uz Saules virsmas. Kopas diametrs ir 16 reizes lielāks par Zemes diametru.
Zinātnieki novēroja arī vismaz septiņas koronālās masas izsviedes jeb lielus jonizētas gāzes mākoņus, ko sauc par plazmu un magnētiskajiem laukiem, kas izplūst no Saules ārējās atmosfēras, atbrīvojoties no Saules Zemes virzienā. Paredzams, ka šie ievērojamie uzliesmojumi turpināsies līdz svētdienai.
Centra kosmosa laikapstākļu skala aptver trīs kategoriju saules uzliesmojumus, kas izraisa augstfrekvences radio padeves pārtraukumus, ģeomagnētiskās vētras un saules starojuma vētras.
Saskaņā ar Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centra pakalpojumu koordinatora Šona Dāla teikto, pašreizējā saules aktivitāte spēj izraisīt saules starojuma vētru.
“Tas ir mūsu mēroga skalā ļoti zemas problēmas punkts,” sacīja Dāls. “Tas patiešām skar dažas raķešu palaišanas operācijas un satelītu operatorus. Taču šobrīd tas nav nekas tāds, ko nevarētu risināt, ciktāl mēs to saprotam. Potenciāls risks spēcīgākiem pasākumiem, protams, pastāv, un mēs redzēsim, vai tas piepildīsies.
Ģeomagnētiskās vētras aktivitātes maksimums Zemi varētu sasniegt sestdien no plkst. 6 līdz 12 pēc Latvijas laika, prognozē centrs.
Centrs to sauc par “neparastu notikumu”. Kopš 2019. gada decembra ir bijušas vairākas ģeomagnētiskās vētras, taču visas ir uzskatītas par vājām, norāda centrs.
Saules izraisīto ģeomagnētisko vētru dēļ pēdējo mēnešu laikā polārblāzmas ir redzamas vietās, kur tās ir reti redzamas, tostarp līdz pat Ņūmeksikas, Misūri, Ziemeļkarolīnas un Kalifornijas štatiem ASV, kā arī Anglijas dienvidaustrumos un citās Apvienotās Karalistes daļās.
Saules vētra šodien izraisīja žilbinošu ziemeļblāzmu, kas debesīs virs Jaunzēlandes izgaismoja ap pulksten 6:20 pēc vietējā laika.
Ģeomagnētisko vētru ietekme
Ja koronālās masas izmešana ir vērsta uz Zemi, tā var izraisīt ģeomagnētiskas vētras vai lielus Zemes magnētiskā lauka traucējumus.
“Ģeomagnētiskās vētras var ietekmēt infrastruktūru tuvu Zemei orbītā un uz Zemes virsmas, potenciāli traucējot sakarus, elektrotīklu, navigāciju, radio un satelītu darbības,” norāda Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrs (Centrs), kurš ir informējis šo sistēmu operatorus, lai viņi varētu veikt aizsardzības pasākumus.”
Centrs ir informējis operatorus šajās jomās, lai tie veiktu pasākumus, lai mazinātu iespējamo ietekmi, tostarp palielinātas un biežākas sprieguma kontroles problēmas. Citi aspekti, kurus operatori pārraudzīs, ietver anomāliju vai ietekmes iespējamību satelītu darbībā un biežu vai ilgāku GPS degradācijas periodu.
Savukārt operatori arī pārliecinās, ka elektropārvades līnijas darbojas, kā paredzēts, nodrošina, ka ir pieejams un darbojas alternatīvais aprīkojums un apkope, sacīja Dāls.
“Taču galvenais elements šeit ir tas, ka viņi zina, kas kaut ko izraisa, ja situācija attīstās, un tas ļaus mums veikt atbilstošus pasākumus, lai palīdzētu mazināt un kontrolēt visas problēmas,” sacīja Dāls.
Kad pienāk koronālās masas izmešana, tā nes savu magnētisko lauku, kas var pārslogot elektropārvades līnijas un izraisīt elektrisko strāvu tīklu avārijas, tāpēc operatori uzraudzīs, vai nav šādas aktivitātes pazīmes, sacīja Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centra kosmosa zinātnieks Robs Stīnburgs.
“Kad mēs runājam par ietekmi uz elektrotīklu, mēs runājam par augstsprieguma pārvades līnijām. Tur šīs straumes var attīstīties. Tas nenotiks nevienā līnijā, kas ved no maza transformatora uz mājām, ”sacīja Dāls. “Tas patiešām attīstās tikai augstsprieguma pārvades līnijās, kas rada problēmas galvenajiem transformatoriem, kas kontrolē sadali.”
Saules radītās saules vētras var izraisīt arī radio padeves pārtraukumus un pat apdraudēt apkalpes kosmosa misijas.
NASA Kosmosa radiācijas analīzes grupa ir paredzēta astronautu apstākļu novērošanai Starptautiskajā kosmosa stacijā. Ja šķiet, ka ir paaugstināts radiācijas risks, astronauti var pārvietoties uz stacijas daļām, kas ir labāk aizsargātas.
Centrs brīdināja, ka papildu saules aktivitāte var izraisīt ģeomagnētiskās vētras apstākļus, kas turpināsies nedēļas nogalē.
Līdz šim pētnieki ir novērojuši tikai trīs spēcīgas ģeomagnētiskas vētras pašreizējā Saules cikla laikā, kas sākās 2019. gada decembrī, norāda centrs.
Iepriekš G5 jeb ekstrēma ģeomagnētiskā vētra notika 2003.gada oktobrī, kā rezultātā Zviedrijā tika pārtraukta elektroapgāde un Dienvidāfrikā tika bojāti strāvas transformatori, norāda centrs.
Centra eksperti saka, ka viņi ir “nedaudz noraizējušies”, bet galvenokārt tāpēc, ka šādi gadījumi ir reti.
Komanda to salīdzināja ar gatavošanos vasaras vētrai: elektrības padeves pārtraukuma gadījumā, kad jātur pie rokas baterijas un laikapstākļu radio, taču teica, ka cilvēkiem nav “jādara nekas neparasts”, lai sagatavotos laikapstākļiem kosmosā . Nav gaidāmi interneta vai mobilā tālruņa pakalpojuma traucējumi. Saskaņā ar centra ekspertu teikto, nav sagaidāms, ka GPS darbības traucējumi būs ilgstoši, ja vien pakalpojumu sniedzēji varēs ātri bloķēt satelīta signālus.
Kosmosa laikapstākļu izsekošana
Apmēram ik pēc 11 gadiem Saule piedzīvo zemas un augstas Saules aktivitātes periodus, kas ir saistīts ar Saules plankumu daudzumu uz tās virsmas. Saules spēcīgie un pastāvīgi mainīgie magnētiskie lauki virza šos tumšos reģionus, no kuriem daži var sasniegt Zemes izmērus vai lielākus.
Saules cikla laikā saule pāries no mierīga uz intensīvu un aktīvu periodu. Aktivitātes pīķa laikā, ko sauc par saules maksimumu, saules magnētiskie stabi apgriežas. Tad saule atkal klusēs saules minimuma laikā.
Paredzams, ka saules maksimums sasniegs maksimumu 2024. gada vidū un beigās, bet saule paliks aktīva pāris gadus pēc tam.
Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centra komanda izmanto datus no zemes un kosmosa observatorijām, Saules virsmas magnētiskajām kartēm un Saules ārējās atmosfēras ultravioleto staru novērojumiem, lai noteiktu, kad saule, visticamāk, raidīs saules uzliesmojumus, koronālās masas izmešanu un citus laika apstākļus kosmosā, kas varētu ietekmēt Zemi.
Saules uzliesmojumi var gandrīz nekavējoties ietekmēt sakarus un GPS, jo tie izjauc Zemes jonosfēru vai daļu no augšējiem atmosfēras slāņiem.
Saules izdalītās enerģētiskās daļiņas var arī traucēt kosmosa kuģu elektroniku un ietekmēt astronautus bez pienācīgas aizsardzības 20 minūšu līdz vairāku stundu laikā.
Materiāls, kas tiek nosūtīts lielā ātrumā prom no saules koronālās masas izmešanas laikā, var nonākt līdz Zemei 30–72 stundas pēc tam, izraisot ģeomagnētiskas vētras, kas ietekmē satelītus un rada elektriskās strāvas atmosfēras augšējos slāņos, kas pārvietojas pa zemi un var ietekmēt elektrisko enerģiju. režģi.
Vētras ietekmē arī komerciālās aviosabiedrības izstrādā lidojumu modeļus. Tām iir dots norādījums ģeomagnētisko vētru laikā uzturēties tālāk no Zemes poliem sakaru vai navigācijas spēju zuduma dēļ.
Ekstrēmas vētras ir bijušas arī iepriekš, piemēram, vētras, kas 1989. gadā apturēja elektrotīklu Kvebekā, un 1859. gada Keringtonas notikums. Pēdējā joprojām ir visintensīvākā jebkad reģistrētā ģeomagnētiskā vētra, izraisot telegrāfa staciju aizdegšanos.
Ja šāds notikums notiktu šodien, tas varētu radīt triljoniem dolāru vērtus zaudējumus un uz ievērojamu laiku nojaukt dažus elektrotīklus.
