Kad Saule ieiet Lauvas zīmē, tā atgriežas savā mājvietā – kur tās enerģija atklājas visspilgtāk. Šis tranzīts veicina individualitātes atmodu, vēlmi pēc atzinības un līderības, radošo un aktiermākslas talantu atklāšanos.
22. jūlijā plkst. 16:30 Saule atgriežas savā mājvietā pēc gada ilga ceļojuma cauri Zodiakam. No šī brīža sākas pašizpausmes, drosmes, rotaļu un skatuves laiks. Viss, kas bija apslēpts un kluss, sāk spīdēt
Un, lai gan Lauva tiek asociēta ar spožumu, skatuvi, prieku un siltumu, 2025. gadā viņa karaliskā gājiens sākas nevis ar aplausiem, bet gan ar iekšēju cīņu – ar opozīciju retrogradajam Plutonam. Tas padara sākumu ne tik daudz triumfālu, cik dziļi pārveidojošu. Un ir tā, it kā mēs atrastos krustcelēs starp gaismu un ēnu. Tas ir sava veida ceļa atzarojums:
vai mēs sevi apspiežam, baidāmies būt spilgti,
vai mēs kļūstam lepni un pieprasām pielūgsmi,
vai, līdzīgi kā īsts varonis, atrodam zelta vidusceļu – nobriedušu, sirsnīgu spēku, kas silda, nevis dedzina.
Lauvas 2025. gada tranzīta fons ir tāds, ka ārējā vēlme sevi apliecināt saduras ar iekšējām bailēm, šaubām, veciem varas un kontroles scenārijiem. Tas var izpausties kā pašcieņas krīze, konflikti ar varas iestādēm vai sajūta, ka pasaule nav gatava pieņemt jūsu spēku. Taču tieši caur šo spriedzi sākas “es” tēla attīrīšanās – masku, vairs nefunkcionējoša ego noraidīšana un nobriedušāka pašizpausmes veida meklējumi.
Mitoloģijā Lauva ir spēka, cēlsirdības, drosmes un saules izcelsmes tēls. Tā ir varoņa dvēsele, kurš ir izgājis cauri bailēm un nāvei, lai iegūtu varu pār sevi un pasauli.
Lauvas zīme tiek saistīta ar zvēru ķēniņa tēlu, un tas nav nejauši. Dažādu tautu mītos lauva ir varas, spēka, cēlsirdības un aizsardzības simbols. Grieķu mitoloģijā visspilgtākais Lauvas arhetips ir Nemejas lauva, Herkulesa pirmais pārbaudījums. Šis lauva bija briesmoņa Tifona pēcnācējs.
Nemejas lauvai bija neievainojama āda, un tā pastāvīgi terorizēja apkārtni. Neviens to nevarēja uzvarēt. Bet Herkuless to nožņaudza ar kailām rokām un no ādas izgatavoja apmetni – uzvaras pār dzīvnieku dabu un gara spēka iegūšanas simbolu.
Persiešu tradīcijā Lauvas un Saules zīme apvieno spēku un gaismu, simbolizējot varas un apgaismības savienību.
Āfrikas un ķīniešu folklorā lauvas ir aizsargi, gudri valdnieki un kārtības sargi.
Senajā Ēģiptē dievs Ra bija saules dievība, Radītāja dēls, dievu ķēniņš. Cilvēki nesa upurus, lai Saule nepazustu un dzīve turpinātos. Dievs Ra katru nakti ienirtu pazemē, lai uzvarētu čūsku Apopu un nākamajā rītā atkal celtos – mūžīgas uzvaras pār haosu simbols.
Indijā Saules dievs Surja ceļoja pa debesīm zelta ratos, ko vadīja septiņi zirgi, kas simbolizēja nedēļas dienas un čakras. Senajā Indijā Saule ir Budas un Višnu atribūts, apgaismības un patiesības simbols.
Japānā Saules kults joprojām ir spēcīgs: tā ir attēlota uz karoga, un valsti sauc par “uzlecošās saules zemi”.
Alķīmijā Saule ir filozofisks zelts, iekšējas transformācijas rezultāts. Taro tradīcijā 19. Arkana, Saule, ir prieka, patiesības, bērnišķīgas tīrības un sirsnības kārts.
Saule ir dzīvības un dievišķā spēka avots, Saules sistēmas centrs. No astroloģiskā viedokļa Saule ir personības, ego, dzīvības spēka centrs. Dienasgaisma pārvalda Lauvas zīmi, ir eksaltēta Aunā, piešķirot šīs zīmes pārstāvjiem harizmu, līdera dotības, dāsnumu un vēlmi pēc atzinības.
Saules tranzīta laikā caur Lauvas zīmi radošā enerģija sasniedz savu maksimumu, un daba demonstrē briedumu un spēku. Mitoloģiskā nozīmē šis ir laiks, kad varonis kāpj uz skatuves, lai sevi pieteiktu, parādītu sava darba augļus un iedvesmotu citus.
Lauvas zīme ir Zodiaka sirds, un Saule ir tā pulss. Viņu savienība ir drosmes, pārliecības, dāsnuma un spējas vadīt iemiesojums.
Lauvas un Saules zīmes dziļā nozīme nav ārējs pārākums, bet gan iekšējās tumsas pārvarēšana. Īsts varonis nav tas, kurš nebaidās, bet gan tas, kurš ir pārvarējis bailes un palicis cilvēks.
Kad Saule katru gadu laikā no 22. līdz 23. jūlijam un no 22. līdz 23. augustam iet caur Lauvas zīmi, katrs no mums kļūst par mazu Herkulesu: mēs ieskatāmies savā iekšējā zvērā acīs – bailēm būt pašam, tikt noraidītam, būt nepilnīgam – un iekarojam to. Ne ar vardarbību, bet ar apziņas gaismu.
Lauvas mitoloģiskie tēli aicina mūs kļūt par tiem, kas nes uguni, līdzīgi kā Prometejs. Bet nevis zagtu, bet gan savu – to, kas uzliesmo sevī, kad dzīvojam saskaņā ar savu sirdi.
Nav nejaušība, ka Lauvas zīmē dzimušais ķermenis pārvalda sirdi. Un, ja atmet visu mitoloģiju, astroloģiju un simboliku, galvenais paliek nemainīgs: šis tranzīts ir par atgriešanos pie sirds impulsiem. Pie tā, ko patiesi mīli. Pie sevis – dzīva, īsta, jūtama. Un ļauj visai pasaulei redzēt šo gaismu. Ne jau slavas dēļ. Bet gan tāpēc, ka tā eksistē.
Svarīgi ir tas, ka jaunais Merkura cikls Lauvas zīmē sākas 1. augustā plkst. 02:42. Tas vienmēr notiek Merkura cilpas laikā. Mēs sākam runāt par sevi ar lielāku pārliecību, formulēt idejas, kas atspoguļo mūsu būtību. Šis ir laiks, kad mēs ne tikai domājam – mēs paziņojam, un, ja tranzīta sākumā bija grūti atrast iekšēju atbalstu, tad tagad tas sāk veidoties caur vārdiem, dialogu, radošumu. Merkurs Lauvas zīmē ir balss, kas vēlas tikt sadzirdēta.
No 1. augusta var uzsākt jaunus projektus, atgriezties pie aizmirstā un demonstrēt to citādā veidā. Varam pārskatīt savus radošos projektus, atgriezties pie tēmām, kas iepriekš šķita pārāk drosmīgas, un tagad tās ir gatavas, lai tiktu paustas.
Tādējādi viss Saules tranzīts caur Lauvu ir ceļš no iekšēja konflikta uz ārēju izpausmi. Tas sākas ar opozīciju, kas atklāj, kur esam zaudējuši spēku, un turpinās caur Merkura enerģiju, kas palīdz atgriezt šo spēku, pateicoties pareizajiem vārdiem, sarunām, domām.
