Krievija apsver Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus par iespējamām Kremļa līdera Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās vietām, aģentūrai Reuters pavēstīja avoti Maskavā.
Pēc viņu teiktā, daži Krievijas diplomāti un izlūkdienestu virsnieki tomēr iebilst pret šiem variantiem ciešo saikņu dēļ starp Rijādu, Abū Dabī un Vašingtonu. Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans bija pirmais ārvalstu politiķis, kuram Tramps zvanīja pēc stāšanās amatā. Taču abas Tuvo Austrumu valstis nepiedalās Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) darbā, kas izdeva Putina apcietināšanas orderi. Viņš 2023. gada decembrī apmeklēja abas valstis un vēlāk pateicās bin Salmanam par palīdzību kopš Aukstā kara laika lielākās gūstekņu apmaiņas organizēšanā starp Krieviju un Rietumvalstīm.
Tramps vakar sacīja, ka viņam ir ieplānotas tikšanās gan ar Krievijas, gan Ukrainas pārstāvjiem, detaļās nedaloties. Gan viņš, gan Putins vairākkārt publiski pauduši gatavību sarunām, par gatavošanos paziņojusi arī Amerikas puse, taču Kremlī tas nav apstiprināts. Sarunā ar žurnālistiem pēc lidmašīnas avārijas Vašingtonā, kur gāja bojā arī Krievijas pilsoņi, uz jautājumu, vai viņš ir sazinājies ar Putinu, Tramps atbildēja: “Ne par to.” Daži mediji to interpretēja kā mājienu telefonsarunai, kas jau bija notikusi starp abiem līderiem.
Pagājušajā nedēļā Tramps vēlreiz paziņoja, ka viņa administrācija “ļoti nopietnās pārrunās” ar Maskavu Krievijas un Ukrainas konflikta izbeigšanu. Viņš atteicās atbildēt uz jautājumu, vai jau ir runājis ar Putinu.
Pagājušajā piektdienā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Putins un Tramps joprojām nav sazinājušies. Viņš neprecizēja, kad tas varētu notikt. Dažas dienas iepriekš viņš teica , ka “mēs vēl neesam saņēmuši nekādus signālus no amerikāņiem.”
Wall Street Journal iepriekš ziņoja, ka Tramps savam īpašajam sūtnim Ukrainā un Krievijā Kītam Kellogam devis norādījumu izbeigt konfliktu 100 dienu laikā. Tajā pašā laikā “gandrīz neviens” nedomā, ka viņam veiksies, un prezidents, raksta izdevums, vēlas personīgi kontrolēt sarunu procesu. Pats Kellogs ieteica pievērsties šim periodam. Pagājušajā gadā viņš publicēja savu plānu konflikta izbeigšanai. Saskaņā ar dokumentu Trampam ir paredzētas sarunas ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, kurās viņi it kā vēlas apstiprināt galvenos miera plāna parametrus. Vienlaikus Ukrainai ir jāatceļ dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Kremļa vadītāju.
Pagājušajā nedēļā publiskotā intervijā Putins sacīja, ka “sarunas var tikt vestas ar jebkuru, taču viņa neleģimitātes dēļ viņam [Zeļenskim] nav tiesību neko parakstīt”. Tajā pašā laikā Putins ir gatavs “nozīmēt pārstāvjus”, ja Ukrainas prezidentam “ir vēlme piedalīties sarunās”.
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks neilgi pēc “grafika plāna” publicēšanas paziņoja, ka “medijiem nav nekādu “miera plānu 100 dienām”. Pēc viņa teiktā, “tas ir tikai maskē informācijas nopludināšanu, kuru visbiežāk legalizē krievi”.
Pirms dažām dienām Zelenskis sacīja, ka plāno sākt sarunas ar Maskavu tikai pēc tikšanās ar Trampu. Pēc viņa teiktā, Kijiva pamieram tagad ir tuvāk nekā jebkad agrāk.
Tajā pašā laikā, pēc Ukrainas prezidenta teiktā, Putins vēlas risināt sarunas nevis ar Kijivu, bet ar Trampu – kā uzskata Zelenskis, Krievijas līderis baidās no tiešiem kontaktiem ar Ukrainas varas iestādēm, jo viņš to uzskata par “zaudējumu”.
Trampa pirmajā pilnvaru termiņā viņš un Putins klātienē tikās vairākkārt – Vācijā, Vjetnamā, Francijā, Somijā, Argentīnā un pēdējo reizi arī Japānā. Vjetnamai šobrīd ir labas attiecības gan ar ASV, gan ar Krieviju, valsts nepiedalās SKT, tāpēc teorētiski Putins un Tramps varētu tikties tur. Šādas iespējas atbilst arī Turcijai, kuru Kremlis noraidīja, norāda Reuters, un Indijai, kuras premjerministrs Narendra Modi pagājušajā gadā apmeklēja gan Maskavu, gan Kijevu
