Ir vilinoši domāt, ka ar mūsu izsmalcinātajām elektriskajām gaismām un iekštelpu guļamistabām cilvēce ir attīstījusies ārpus dabiskās saules gaismas ietekmes uz mūsu miega rutīnu.
Taču jauns Mičiganas Universitātes pētījums liecina, ka mūsu diennakts ritmi joprojām ir nemierīgi, sekojot līdzi sezonālām dienasgaismas izmaiņām.
“Cilvēkiem patiešām ir sezonāls raksturs, pat ja mūsdienu kontekstā mēs, iespējams, nevēlamies to atzīt,” sacīja pētījuma autore Rūbija Kima , Mičiganas Universitātes matemātikas pēcdotorantūras asistente. “Dienas garums, saules gaismas daudzums, ko mēs saņemam, patiešām ietekmē mūsu fizioloģiju. Pētījums liecina, ka mūsu bioloģiski ieprogrammētais sezonālais laiks ietekmē to, kā mēs pielāgojamies izmaiņām mūsu ikdienas grafikā.”
Šis atklājums varētu pavērt jaunas metodes sezonālo afektīvo traucējumu — depresijas veida, kas saistīts ar sezonālām izmaiņām, — izpētei un izpratnei. Tas varētu arī pavērt jaunas pētījumu jomas virknē citu veselības problēmu, kas saistītas ar mūsu miega režīmu un diennakts ritma saskaņošanu.
Piemēram, pētnieki, tostarp pētījuma vecākais autors Daniels Forgers, iepriekš ir pierādījuši, ka mūsu noskaņojumu spēcīgi ietekmē tas, cik labi mūsu miega grafiki atbilst mūsu diennakts ritmiem.
“Šis darbs ir ļoti daudzsološs turpmākiem atklājumiem,” Kims teica par jauno pētījumu, kas publicēts žurnālā npj Digital Medicine. “Tam varētu būt dziļāka ietekme uz garīgās veselības problēmām, piemēram, garastāvokli un trauksmi, kā arī vielmaiņas un sirds un asinsvadu slimībām.”
Pētījums arī parādīja, ka šai sezonalitātei cilvēkiem ir ģenētiska komponente, kas varētu palīdzēt izskaidrot milzīgās atšķirības tajā, cik spēcīgi indivīdus ietekmē dienas garuma izmaiņas.
“Dažiem cilvēkiem tie varētu spēt labāk pielāgoties, bet citiem cilvēkiem tas varētu būt daudz sliktāk,” sacīja Forgers, matemātikas profesors Mičiganas Universitātē un Mičiganas Lietišķās un starpdisciplinārās matemātikas centra direktors.
Šī ģenētiskā komponenta izpēte palīdzēs pētniekiem un ārstiem saprast, kurā spektrā indivīdi atrodas, taču, lai nonāktu līdz šim punktam, būs nepieciešams vairāk laika un pūļu. Pagaidām šis pētījums ir agrīns, bet svarīgs solis, kas maina mūsu priekšstatu par cilvēka diennakts ritmiem.
“Daudzi cilvēki mēdz domāt par saviem diennakts ritmiem kā par vienu pulksteni,” sacīja Fordžers. “Mēs parādām, ka patiesībā nav viena pulksteņa, bet gan divi. Viens mēģina izsekot rītausmai, bet otrs — krēslai, un tie sarunājas viens ar otru.”
Kims, Fordžers un viņu kolēģi atklāja, ka cilvēku diennakts ritmi bija pielāgoti saules gaismas sezonalitātei, pētot miega datus no tūkstošiem cilvēku, kuri lietoja valkājamas veselības ierīces, piemēram, Fitbits. Pētījuma dalībnieki visi bija medicīnas rezidenti, kas veica viena gada praksi un bija piedalījušies Nacionālo veselības institūtu finansētajā internātu veselības pētījumā .
Praktikanti ir maiņu darbinieki, kuru darba grafiks mainās bieži, kas nozīmē, ka mainās arī viņu miega grafiks. Turklāt šis grafiks bieži vien ir pretrunā ar dabiskajiem diennakts cikliem.
Fakts, ka šīs populācijas diennakts ritmiem bija raksturīga sezonāla atkarība, ir pārliecinošs arguments par to, cik dziļi iesakņojusies šī funkcija ir cilvēkiem, kas nemaz nav pārsteidzoši, sacīja pētnieki.
Forgers sacīja, ka ir daudz pierādījumu no pētījumiem par augļu mušiņām un grauzējiem, ka dzīvniekiem piemīt sezonāls diennakts ritms, un citi pētnieki ir domājuši, ka cilvēku diennakts ritms varētu darboties līdzīgi. Tagad UM komanda ir sniegusi vienu no spēcīgākajiem pierādījumiem šai idejai, novērojot, kā šī sezonalitāte izpaužas plašā, reālās pasaules pētījumā.
“Es domāju, ka tam patiesībā ir liela jēga. Smadzeņu fizioloģija jau miljoniem gadu ir darbojusies, cenšoties izsekot krēslai un rītausmai,” sacīja Fordžers. “Tad industrializācija notiek acumirklī, un tieši tagad mēs joprojām cenšamies panākt.”
Intern Health Study dalībnieki sniedz arī siekalu paraugu DNS testēšanai, kas ļāva Kima un Forgera komandai iekļaut savā pētījumā ģenētisko komponentu. Citu pētnieku vadītie ģenētiskie pētījumi ir identificējuši specifisku gēnu, kam ir svarīga loma tajā, kā citu dzīvnieku diennakts pulksteņi seko sezonālām izmaiņām.
Cilvēkiem ir šis gēns, kas ļāva Mičiganas Universitātes komandai identificēt nelielu procentuālo daļu praktikantu ar nelielām variācijām šī gēna ģenētiskajā sastāvā. Šai cilvēku grupai maiņu darbs vairāk traucēja viņu diennakts ritma un miega grafika saskaņošanu dažādos gadalaikos.
Tas atkal rada daudz jautājumu, īpaši par ietekmi uz veselību un maiņu darba ietekmi uz dažādiem indivīdiem. Taču šie ir jautājumi, ko pētnieki plāno izpētīt nākotnē.
