Eiropas Savienība ir nobažījusies: Donalds Tramps, kurš drīzumā atgriežas Baltajā namā, var mēģināt atrisināt “Ukrainas jautājumu” sarunu formātā ar Putinu bez eiropiešu līdzdalības. Šī iespēja rada ne tikai bažas, bet arī stratēģiskas pārdomas par ES turpmāko lomu globālajā politikā. Par to raksta Euractiv
Nav noslēpums, ka Eiropas līderi vēlas būt pārliecināti par savu lomu turpmākajās miera sarunās par Ukrainu. Tomēr pastāv risks, ka viņu ietekme tiks samazināta līdz minimumam, īpaši uz iespējamo divpusējo līgumu fona starp jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu
Pēc trīs gadu kara Ukrainā un Trampa inaugurācijas priekšvakarā Eiropas diplomāti baidās, ka turpmākajās sarunās viņu intereses var netikt ņemtas vērā. ES kā viena no galvenajām Ukrainas līdzekļu devējām un partnerēm uzstāj uz savu galveno lomu. Taču Trampa nostāja par kara izbeigšanu ātri vien liek apšaubīt Eiropas līdzdalību miera līguma veidošanā.
Tikmēr Ukraina cenšas nostiprināt savas pozīcijas kaujas laukā pirms jaunās ASV administrācijas stāšanās amatā. Prezidents Volodimirs Zelenskis līdz šim ir izslēdzis iespēju ātri noslēgt miera līgumus un uzstāj uz drošības garantijām no NATO.
Savukārt Tramps apliecināja gatavību uzņemties iniciatīvu, taču izteikumi par “mieru 24 stundās” jau ir transformējušies reālākā laika posmā – līdz sešiem mēnešiem. Viņa komanda gatavojas aktīviem diplomātiskiem soļiem, taču sarunu formāts un dalībnieku sastāvs joprojām ir neskaidrs.
ES līderi, tostarp Francija, Vācija un Polija, vēlas izvairīties no tāda ierobežota formāta kā Minskas vienošanās, kas varētu izslēgt viņus no svarīgākajiem lēmumiem. Dažas valstis, piemēram, Ungārija, jau ir paudušas pretrunīgas pieejas, kas apgrūtina ES vispārējo pozīciju.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni uzskata, ka ASV neatteiksies atbalstīt Ukrainu, taču uzsver nepieciešamību izveidot spēcīgu Eiropas koalīciju. Polijai kā ES rotējošajai prezidentūrai nākamajos sešos mēnešos var būt vadošā loma.
Eiropas diplomāti atzīmē, ka ir svarīgi ne tikai atrasties pie sarunu galda, bet arī skaidri saprast mērķus. Vienotības un plāna trūkums varētu vājināt ES pozīcijas un novest pie Ukrainai mazāk labvēlīgiem rezultātiem. Tiek ziņots, ka Eiropai būtu jācenšas panākt kopēju Rietumu stratēģiju, kas ietvertu Ukrainu kā līdzvērtīgu partneri, lai izvairītos no antagonisma starp ASV, ES un Ukrainu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.
Trampa un Putina sarunas bez Ukrainas – vai šāds scenārijs ir iespējams?
Politologs Oļegs Posternaks uzskata, ka pastāv riski – Tramps var veidot politiku Austrumeiropā, vienkāršojot dialogu ar Putinu. Ukraina riskē palikt ārpus svarīgākajiem līgumiem, īpaši, ja Krievijas diktators uzstāj uz miera līgumiem, kas neņem vērā Kijivas intereses.
“Tas ir pilnīgi iespējams, ka Trampam ir iekšējie uzskati, kas radušies viņa vēlēšanu solīto, pasaules uzskatu un attiecību kontekstā, īpaši ar Putinu, dēļ lai panāktu ātru saprašanos ar Putinu, iespējams, pat bez Ukrainas puses līdzdalības vai uz tās rēķina,” stāsta Posternaks .
Taču ir arī cits scenārijs: Trampam var būt izdevīgāk iesaistīt Ukrainu kā spiediena sviru uz Krieviju. Šajā gadījumā Ukrainas puse ne tikai piedalīsies sarunās, bet arī kļūs par galveno elementu spiediena nodrošināšanā uz Maskavu. Taču tas būs atkarīgs no Putina uzvedības un viņa vēlmes iet uz kompromisu
Tajā pašā laikā rodas cits jautājums: vai tiešs dialogs starp Trampu un Putinu var būt noderīgs Ukrainai? Pēc politologa domām, tas atkarīgs no tā, kā Tramps formulēs savus mērķus. Tiešas sarunas ar Putinu nav katastrofa vai problēma. Pasaules lielākās ekonomikas līderis un militārais diktators apsēžas pie sarunu galda – tā ir ģeopolitika.
“Savienotajām Valstīm ir izdevīgi veidot tiešu dialogu ar Putinu, un tieši uz to Maskava ir tiekusies visus gadus, sākot no 2014. gada. Putins vairākkārt ir paziņojis, ka “Ukrainas jautājumu” var atrisināt dialogā ar Vašingtonu. Bet es nedomāju, ka Tramps vienkārši ignorēs Ukrainas intereses, tieši otrādi, Kijivas kā svarīga partnera iesaistīšana varētu nostiprināt tās pozīcijas sarunās”.
Taču Tramps ir diezgan spējīgs atstāt eiropiešus ārpus šīm sarunām.
Jaunievēlētajam ASV prezidentam ir sarežģītas attiecības ar ES vadību, Eiropas Komisiju un Eiropadomi. Pēc politologa domām, viņam ir negatīva attieksme pret dažiem Eiropas līderiem. Turklāt pastāv bažas, ka Tramps var paziņot par jauniem tarifiem ES valstīm, kas palielina ekonomiskos riskus Eiropai.
Tramps arī pieprasīja palielināt ES aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP un samazināt amerikāņu karaspēka klātbūtni Eiropas teritorijā. Tas rada nopietnus drošības izaicinājumus Eiropas Savienībai.
“Ukraina cenšas integrēties ES. Ja Eiropa nonāks ārpus sarunu zonas, tas negatīvi ietekmēs Ukrainu. Tā nav Baidena politika, kurš mēģināja saskaņot pozīcijas ar citām valstīm G7 vai G20 ietvaros. Trampa stratēģija var būt vienkāršāka, un viņš rīkosies pēc saviem ieskatiem ,” saka Posternaks.
Tas ir izaicinājums Eiropas Savienībai, kas iepriekš izstrādāja Eiropas armijas vai drošības sistēmas koncepciju, bet nerealizēja šos projektus. ES, eksperts uzskata, tā ir mācība un stimuls tālākai subjektivitātei aizsardzībā un drošībā.
