Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs sankcijas, kas Maskavai noteiktas kopš konflikta sākuma gandrīz pirms trim gadiem, novērtēja kā “tikai C” skalā no viena līdz desmit. Viņš atzina, ka Donalda Trampa administrācija varētu pastiprināt ierobežojumus.
Intervijā laikrakstam New York Post (NYP) Kellogs sacīja, ka ASV varētu pastiprināt sankciju spiedienu, īpaši attiecībā uz Krievijas enerģētikas sektoru. “Tas mums dotu iespēju kaut ko darīt,” viņš teica.
“Visa administrācija patiešām ir iesaistīta Krievijas un Ukrainas kara risināšanā, tāpēc tā ir visas valdības pieeja,” viņš sacīja. “Mēs esam iesaistījuši šajā darbā nacionālās drošības komandu – prezidentu, viceprezidentu, nacionālās drošības padomnieku, valsts sekretāru un Valsts kases sekretāru Skotu Besentu, Nacionālās drošības padomi, un viņi visi strādā kopā.”
Janvāra kongresa sēdē Besents iestājās par stingrākām sankcijām pret Krieviju, tostarp pret tās naftas sektoru. Viņaprāt, ar Džo Baidena administrācijas noteiktajiem ierobežojumiem nepietiek. Īsi pirms pamešanas no Baltā nama Demokrātu komanda ieviesa bargākās sankcijas pret Krievijas naftas industriju. Ta skāra vairāk nekā 180 tā dēvētās ēnu flotes tankkuģus, kā arī naftas un apdrošināšanas kompānijas. Eksperti prognozēja, ka ierobežojumi radīs piegādes traucējumus Indijai un Ķīnai.
Bloomberg norāda, ka Krievijas naftas eksports nav samazinājies kopš ASV noteiktajiem ierobežojumiem un kopumā saglabājas stabils. Tomēr tikai divi no deviņiem kuģiem Klusajā okeānā, kas tika nosūtīti no Sahalīnas naftas un gāzes projektiem, sasniedza galamērķi. Četri kuģi atrodas dīkstāvē Krievijas ostas Nahodkas rajonā, viens kursē starp Japānu un Dienvidkoreju kopš 17.janvāra, bet vēl viens nav sasniedzis galamērķi, kur galu galā paliks dīkstāvē.
Laikraksts Washington Post ziņoja, ka daži Trampa tuvākie cilvēki, tostarp nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs, cenšas panākt stingrākas sankcijas, lai izdarītu papildu spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai panāktu vienošanos. Iepriekš Tramps sacīja, ka plāno panākt globālo enerģijas cenu samazinājumu no Saūda Arābijas un OPEC valstīm, tostarp palielināt spiedienu uz Krieviju. Pirms tam viņš pieprasīja, lai Putins pārtrauc militārās darbības Ukrainā, draudot ar sankciju un pienākumu ieviešanu.
Intervijā NYP Kellogs nosodīja Baidena administrācijas stratēģiju, kas ir kļuvusi par īgnuma avotu ikvienam, kas seko līdzi notiekošajam konfliktam kopš 2022. gada februāra. Pēc republikāņa domām, palīdzēt Kijivai “cik vajag” un “cik nepieciešams” ir neefektīva formula, nepalielinot spiedienu, izmantojot citus instrumentus.
“Šī nav stratēģija, tā ir uzlīme uz bufera,” viņš teica. – Ļoti augstā līmenī es teicu: “Labi, [Baidena administrācija] patiesībā nekaro un nepalīdz Ukrainai tā, kā vajadzētu. Nenodrošina Ukrainai vajadzīgos ieročus vai stratēģiju īstajā laikā.
Ir vērts atzīmēt, ka vakar Trampa sūtnis intervijā Newsmax sacīja, ka ASV karadarbības gados Kijivai ir piešķīrušas 174 miljardus dolāru. Tomēr ne visiem šiem līdzekļiem “vajadzētu atrasties bankā Ukrainā”, jo “mēs palielināsim savas rezerves”. Nesenā intervijā ziņu aģentūrai Associated Press Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nodēvēja par “nepatiesību”, ka viņa valstij ir piešķirti 200 miljardi ASV dolāru. Viņš paskaidroja, ka no ASV Kongresa atbalstītajiem 177 miljardiem ASV dolāru 76 miljardi ASV dolāru sasniedza Ukrainu “nevis naudā, bet gan ieročos”.
Diskusijās par to, kā ietekmēt Krieviju, lai tā nostātos pie sarunu galda ar Ukrainu, Zelenskis sarunā ar britu žurnālistu Pīrsu Morganu aicināja atdot savai valstij kodolieročus, jo tas garantētu, ka Maskava vairs neuzbruks. Intervijā NYP Kellogs uzsvēra, ka no krīzes nebūs iespējams izkļūt, izmantojot tikai militāras sviras un instrumentus, ir vajadzīga diplomātija un ekonomisks spiediens.
“Atklāti sakot, abām pusēm jebkurās sarunās ir no kaut kā jāatsakās. Tā tiek strukturētas sarunas, viņš atzīmēja.
Vakar Zelenskis kārtējo reizi paziņoja , ka ir gatavs dialogam ar Krieviju. Diskusijas par dekrētu, kas aizliedz sarunas ar Putinu, viņš nosauca par “Krievijas naratīvu”. Pēc viņa teiktā, Kremļa vadītājs “baidās runāt par kara izbeigšanu”. Zelenskis pieļāva, ka Tramps “varētu piespiest” Putinu izbeigt kaujas, lai gan viņam “joprojām nav formāla plāna” konflikta atrisināšanai.
Daži avoti apgalvoja, ka Kellogs nākamnedēļ Minhenes drošības konferencē prezentēs miera plānu Ukrainai. Taču intervijā laikrakstam Newsmax Trampa sūtnis šīs ziņas noliedza, sakot, ka plāno rīkot “jēgpilnas diskusijas” ar sabiedrotajiem Bavārijā un ziņot par to ASV prezidentam. Paredzams, ka Kellogs tiksies ar Zelenski vēlāk šomēnes Kijevā, taču nav skaidrs, vai līdz tam laikam kāds plāns tiks publiskots.
Piektdien Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Maskava “joprojām ir gatava sarunām”. Bet šajā posmā “šajā jautājumā nav nekā konkrēta”, viņš piebilda.
