Turpinoties neierasti siltajam laikam, tuvākajās dienās Latvijā būtiski samazināsies gan gaisa mitrums, gan vēja stiprums, kā rezultātā turpinās pasliktināties gaisa kvalitāte.
Sakarā ar to, ka laika apstākļu prognozes (attēlā situācija otrdienas, 11.marta, pirmajā pusē) liecina arī par apjomīgākas Sahāras putekļu masas virzīšanos uz mūspusi, arī šodien publicēsim apkopojumu no daudzajiem šajās dienās vācu medijos publicētajiem rakstiem.
Sahāras putekļu trauksme Vācijā: kā tuksneša smiltis maina mūsu laikapstākļus un kas mūs sagaida nākotnē
Virs Vācijas šobrīd virzās milzīgs Sahāras putekļu mākonis. Bet kā šī parādība rodas, kāda ir tās ietekme un vai klimata pārmaiņu dēļ tā notiks biežāk?
Pēdējās dienās daudzi cilvēki Vācijā pamanījuši neparasti apmākušās debesis. Saule šķiet bāla, un debesis izskatās pienainas. Iemesls tam ir milzīgs putekļu mākonis no Sahāras, ko spēcīgi vēji nogādāja Eiropā. Šī parādība rodas, kad vēji pie zemes sakustina smalkās tuksneša smiltis un aiznes tās līdz septiņu kilometru augstumā. No turienes putekļi var tikt transportēti lielos attālumos un galu galā sasniedz Centrāleiropu.
Cēloņi un izcelsme: kā tuksneša smiltis nonāk pie mums
Sahāras putekļu transportēšana uz Eiropu ir cieši saistīta ar noteiktiem laikapstākļiem. Spēcīgas dienvidu vai dienvidrietumu straumes, bieži vien pirms Vidusjūras zemās temperatūras, var pārnēsāt putekļus pāri Vidusjūrai uz Centrāleiropu. Putekļi sasniedz vairāku kilometru augstumu un parasti aizņem no divām dienām līdz nedēļai, lai tie sasniegtu Alpu reģionu. Šādas parādības Centrāleiropā notiek biežāk pavasarī (no marta līdz jūnijam) un rudenī (oktobrī un novembrī), un tās kopumā var novērot 10 līdz 30 reizes gadā.
Ietekme uz veselību un vidi: vairāk nekā tikai optiska parādība
Lai gan Sahāras putekļi debesīs rada iespaidīgus saullēktus un saulrietus, tiem ir arī taustāma ietekme uz mūsu vidi un veselību. Lietus laikā putekļi var nokrist kā tā sauktais “asins lietus” un atstāt aiz sevis rūsas brūnas nogulsnes. Cilvēkiem ar elpceļu slimībām palielināts cieto daļiņu piesārņojums var būt problemātisks, jo smalkās daļiņas var iekļūt dziļi plaušās. Tomēr šādas koncentrācijas parasti nav kaitīgas veselībai.
Sahāras putekļu daļiņas parasti ir no 0,1 līdz 10 mikrometriem. Mazākās daļiņas var peldēt atmosfērā nedēļām ilgi un tikt transportētas tūkstošiem kilometru. Lielākas daļiņas nokrīt ātrāk un, visticamāk, paliks tuksneša tuvumā. Smalkas daļiņas var iekļūt dziļi plaušās.
Klimata pārmaiņas un biežums: vai Sahāras putekļi kļūs par jauno normu?
Pēdējos gados arvien vairāk tiek diskutēts par saistību starp klimata pārmaiņām un Sahāras putekļu notikumu biežumu. Dažiem ekspertiem ir aizdomas, ka globālā sasilšana un ar to saistītās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā varētu izraisīt šādu parādību rašanos biežāk. Tomēr dati par to vēl nav skaidri, un ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai sniegtu skaidrus apgalvojumus.
Raugoties nākotnē: vai mums ir jāgatavojas vairāk tuksneša smilšu?
Tas, vai Sahāras putekļi turpmāk Vāciju šķērsos biežāk, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp klimata izmaiņām un reģionālajiem laikapstākļiem. Meteorologi cieši uzrauga notikumu attīstību un strādā, lai izstrādātu labākus prognožu modeļus. Iedzīvotājiem tas nozīmē pielāgoties šādām dabas parādībām un veikt atbilstošus piesardzības pasākumus, jo īpaši, ja runa ir par veselību vai jutīgām tehniskām sistēmām, piemēram, saules paneļiem.
Noslēgumā jāsaka, ka Sahāras putekļi ir aizraujošs piemērs tam, cik cieši savstarpēji saistīta ir mūsu pasaule un kā laikapstākļu parādības vienā reģionā var ietekmēt tālas teritorijas. Joprojām ir aizraujoši redzēt, vai un kā šie notikumi mainīsies nākotnē.
