Juridiskā komisija šodien virzīšanai Saeimā pirmajam lasījumam atbalstīja piecu Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) deputātu virzītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz stingrākus sodus par valsts valodas nelietošanu. Pret grozījumiem balsoja tikai Saskaņas frakcijas deputāti.
NA virzītie likuma grozījumi paredz valsts amatpersonām piemērot atstādināšanu no amata uz laiku līdz trim gadiem, ja noteikti valsts valodas lietošanas pārkāpumi fiksēti atkārtoti gada laikā. Grozījumi arī paredz noteikt sodus juridiskajām personām un pārskatīt soda apmērus fiziskajām personām.
Juridiskā komisija šodien atbalstīja piecu NA deputātu Saeimā iesniegtos likuma grozījumus, kas paredz būtiski mainīt sodus par Valsts valodas likuma normu neievērošanu. Grozījumi palielinātu naudas sodus, īpaši valsts amatpersonām, kā arī paredzētu atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz laiku līdz trim gadiem, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti. Lai sasniegu administratīvā soda mērķi, grozījumi paredz, ka par valsts valodas lietošanas normu neievērošanu varētu sodīt arī juridiskās personas, kā arī tajos ietverta sodu apmēra pārskatīšana fiziskām personām.
Juridiskās komisijas vadītājs, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) informē, ka pagājušajā gadā Valsts valodas centrs ir konstatējis 404 Valsts valodas likuma pārkāpumus, šā gada sešos mēnešos konstatēti jau 219 šādi gadījumi, kas parāda tendenci skaitam pieaugt. Visskaļāk ir izskanējuši tie gadījumi, kad valsts valodas lietošanas kārtību pārkāpj valsts amatpersonas.
“Klaju cinismu pret valsts simboliem, pārkāpjot Valsts valodas likumu, demonstrē pašvaldību vadītāji no Saskaņas. Rīgas mēra Ušakova piemēram nesen pievienojās arī bijušais Daugavpils mērs Elksniņš, pārkāpumi bijuši arī Saskaņas pārvaldītajā Rēzeknes pilsētā. Tas liecina par sistemātisku problēmu un valsts valodas apdraudējumu. Saeimai, apstiprinot NA rosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz valsts amatpersonas atstādināšanu no amata uz laiku, ja šāds pārkāpums veikts atkārtoti, – tieši tiem, kuri valsts valodu zina, bet apzināti to nelieto, liktu padomāt divreiz. Šodienas Juridiskās komisijas lēmumu vērtēju kā stabilu soli valsts pamatvērtību stiprināšanā, par ko diemžēl mums joprojām ir jācīnās 26 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas,” informē G. Bērziņš.
Atspēkojot Saskaņas frakcijas deputātu iebildumus likuma grozījumiem, G. Bērziņš Juridiskās komisijas sēdē atgādināja, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda, mazākumtautībām ir tiesības uz savu valodu un kultūru, bet tām ir jārespektē Satversme. “Ja pārkāpumu skaits būtu nulle, tad mēs varētu spriest, ka latviešu valoda nav apdraudēta,” pēc sēdes atzīst G. Bērziņš, atgādinot, ka visi deputāti no Saeimas tribīnes ir zvērējuši saglabāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.
Aktīvu atbalstu likuma grozījumiem pauda arī Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA), uzsverot, ka tieši pēc divvalodības referenduma ir pieaudzis cinisku Valsts valodas likuma pārkāpumu skaits. Ar Rīgas pašvaldību problēmas sākušās jau 2013. gadā, šobrīd tās izplatās pārējās Saskaņas pašvaldībās, kas ir tiešs pierādījums, ka sodus nepieciešams palielināt, īpaši pret valsts amatpersonām.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata trīs lasījumos Saeimā. Minētos grozījumus atbalsta virkne patriotisku organizāciju: Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Latviešu Virsnieku apvienība, Daugavas Vanagu Centrālā valde, Daugavas Vanagi Latvijā, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, Rīgas politiski represēto biedrība, Motoapvienība „Dieva suņi” un daudzas citas organizācijas.
Sanita Dika-Bokmeldere
