Šobrīd Saeimā virza grozījumus Civilprocesa likumā, kurus pieņemot, varēs ieturēt līdzekļus no jebkuriem parādnieku ienākumiem – arī minimālās algas un pensijām. Pret šiem grozījumiem krasi iebilst Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA), kuras vadītājs Jānis Āboliņš aicina, lemjot par parādniekiem un to ienākumiem, pie viena uzsākt arī diskusiju par zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojumu.
“Faktiski tie grozījumi Civilprocesa likumā paredz atcelt līdz šim brīdim esošo ierobežojumu, ka parādniekam pēc ieturējumiem ir jāsaglabā ienākumi valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Tā vietā piedāvā veikt ieturējumus 10% apmērā no jebkuriem parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Attiecīgi, ja šos grozījumus pieņems, tad turpmāk tiesu izpildītājiem maksās pilnīgi visi – neatkarīgi no sava ienākumu līmeņa vai sociālā statusa – maksātāji būs gan pensionāri, gan daudzbērnu ģimenes, gan maznodrošinātie,” esošo situāciju skaidro Jānis Āboliņš.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs ir pārliecināts, ka šādi grozījumi ir sevišķi netaisnīgi, jo Latvijas likumdošana paredz no iekasētajiem līdzekļiem vispirms ieturēt tiesu izpildītāju atlīdzību un tikai pēc tam segt parāda pamatsummu: “Sanāk, ka sociāli visneaizsargātākie cilvēki no saviem jau tā pieticīgajiem ienākumiem, maksās par to, lai tiesu izpildītāji gūtu vienkārši lielāku peļņu!”
Salīdzinājumam Āboliņš min faktus, proti, ka 2022. gadā pelnošāko tiesu izpildītāju ienākumi pa apgabaltiesām un kopā pa visām apgabaltiesām ir šādi: Rīgā – 3 577 723,14 eiro, Vidzemes apgabaltiesā 538 690,46 eiro, Zemgales apgabaltiesā 1 597 449,45 eiro, Latgales apgabaltiesā 1 008 487,84 eiro. Kopā pa apgabaltiesām pelnošākie tiesu izpildītāji (tikai no saimnieciskās darbības bez algām, dividendēm u.c.) 2022. gadā nopelnīja 6 722 350,89 eiro. “Mūsu apkopotie dati liecina, ka 2022. gadā tiesu izpildītāju ienākumi kopumā ir veidojuši gandrīz 10 miljonus eiro, bet atsevišķu tiesu izpildītāju ienākumi veido 7,5 reizes vairāk nekā Augstākās tiesas priekšsēdētāja darba alga. Savukārt Rīgas un Vidzemes apgabaltiesu zvērinātu tiesu izpildītāju gada ienākumi kopā ir lielāki nekā visa Varakļānu novada gada ienākumi,” norāda Āboliņš.
“Ja valstij vajag naudu, tad, iespējams, to vajadzētu meklēt kaut kur citur. Piemēram, mainot tiesu izpildītāju statusu un fiksējot atalgojuma apmērus, nevis mēģinot jau tā nepavisam ne mazturīgos tiesu izpildītājus padarīt vēl bagātākus uz to cilvēku rēķina, kas jau tā, savas sociālās neaizsargātības un dažādu bieži vien ārēju apstākļu spiesti, ir nonākuši finansiālās grūtībās,” savu risinājumu piedāvā Āboliņš.
Latvijas Kredītņēmēju asociācija vērsusies Saeimā, rosinot mīkstināt piedāvāto Civilprocesa likuma 594. panta otrās daļas redakciju ar šādu formulējumu: “(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu. Veicot piedziņu, no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinājamiem maksājumiem piedziņu nedrīkst veikt no līdzekļiem minimālā ienākuma apmērā.”
“Mēs pacentīsimies apturēt šos likuma grozījumus. Taču labi saprotam, ka tagad nav vēlēšanu laiks, kad politiķi būtu īpaši ieinteresēti “krāt punktus” un parādīt savus “labos darbus”. Tāpēc mēs esam iesnieguši grozījumu versiju, kas, mūsuprāt, aizsargās vismaz daļu no sociāli visneaizsargātākajiem un rūpīgi sekosim visiem balsojumiem, kā arī apkoposim datus par tiem. Tas mums ļaus pirms nākamajām vēlēšanām atgādināt cilvēkiem, kuru jau tā niecīgie ienākumi, pateicoties šiem grozījumiem, būs kļuvuši vēl niecīgāki, kuri tad bija tie Saeimas “varoņi”, kam jāpateicas, ka naudiņas palicis vēl mazāk. Lai par viņiem balso tie daži desmiti tiesu izpildītāju, kuri, saprotama lieta, pateicoties tam, kļūs vēl mazliet bagātāki,” asociācijas nostāju skaidro Jānis Āboliņš.
