Saskaņā ar Apvienotās Karalistes analītiķa Džeka Votlinga teikto, Ukraina joprojām patērē no 90 000 līdz 140 000 munīcijas vienību mēnesī.
Diez vai Eiropa spēs saglabāt pašreizējo militārās palīdzības līmeni Ukrainai. Tādējādi Eiropas valstu valdības nespēja mainīt savu nozari, lai apmierinātu Ukrainas bruņoto spēku vajadzības frontē. To raksta The Washington Post.
Izdevums raksta, ka Ukrainā ir izsmelti esošie padomju laikā ražotās tehnikas krājumi, kā arī pašu Rietumu piegādātie krājumi, kas palielina piegāžu deficīta risku.
Kā sacīja Lielbritānijas Karaliskā apvienotā institūta vecākais pētnieks sauszemes karu jautājumos Džeks Votlings, nepieciešamība sagatavot nozari Ukrainas militāro vajadzību apmierināšanai sākās 2022. gada aprīlī, taču “visi sēdēja dīkā”.
Liela daļa deklarētās militārās palīdzības no Rietumu valdībām Ukrainai nākusi no aprīkojuma, kam tik un tā būtu beidzies ekspluatācijas laiks, sacīja Votlings.
“Ja mēs neapturēsim šos draudus Ukrainā, tad mums ar tiem būs jātiek galā mūsu pašu valstīs,” viņš sacīja.
Saskaņā ar Votlinga teikto, Ukraina joprojām patērē no 90 000 līdz 140 000 munīcijas vienību mēnesī.
Bijušais Lielbritānijas Apvienoto spēku komandieris Ričards Barrons sacīja, ka Krievija ir informēta par gaidāmo ofensīvu.
“Ofensīvai ir jābūt zināmai ietekmei, taču tā neizsitīs visus krievus no Ukrainas,” sacīja eksperts.
Tiek ziņots, ka Krievijā ir pārliecināti, ka spēs paturēt jau ieņemtās Ukrainas teritorijas.
“Pēdējo mēnešu laikā ir daudz darīts, lai stiprinātu aizsardzības līniju. Tas nenozīmē, ka Ukrainas pretuzbrukums nevar sasniegt nekādus mērķus. Bet tas nozīmē, ka jebkurš uzbrukums tiks pavadīts ar ievērojamiem zaudējumiem,” sacīja anonīma. Krievijas amatpersona.
Kā norāda bijusī NATO ģenerālsekretāra palīdze aizsardzības investīciju jautājumos Kamilla Grande, Eiropas valstu armijas jau sen nav gatavojušās lielam karam.
“Tas nebija plānošanas pamatā, un viņiem nav pietiekami daudz munīcijas krājumu šāda veida neparedzētiem gadījumiem,” viņa sacīja.
ASV Jūras spēku centra Krievu studiju programmas direktors Maikls Kofmans sacīja, ka nav jābūt lielam militārajam analītiķim, lai saprastu, ka Eiropas valstis, kas veic lielas investīcijas artilērijas ražošanā 13 mēnešus pēc kara sākuma, ir nedaudz nokavējušas.
