Uzpumpēta ar triljoniem dolāru tēriņiem valsts aizsardzības pasūtījumiem un maksājumiem Ukrainā karojošajiem karavīriem, šķiet, ka Krievijas ekonomika tuvojas lūzuma punktam.
Lai gan aizsardzības rūpnīcas turpina štancēt bumbas un tankus trīs maiņās un reģioni cits pēc cita palielina kontraktnieku “prēmijas”, Krievijas IKP pieauguma temps ir sācis strauji palēnināties.
Kā ziņoja Rosstat, jūnijā Krievijas ekonomika gada griezumā palielinājās par 3%, lai gan maijā tā pieauga par 4,5%, pirmajā ceturksnī par 5,4%, bet februārī pieauguma temps sasniedza 7,6%.
Rūpniecībā izaugsme palēninājās līdz 1,9%, kas ir trīs reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš un ziemā (5,3% maijā un 5,6% 1. ceturksnī). Uz maksājumu problēmu fona, kas skāra importa preču piegādi uz Krieviju, vairumtirdzniecības izaugsme praktiski apstājās: jūnijā tā gada griezumā pieauga tikai par 1,9%, lai gan maijā pieauga par 11,1%, bet pagājušā gada beigās par 16–20% un vairāk.
“Ekonomiskā aktivitāte ir palēninājusies gandrīz visās nozarēs,” norāda Rosbank analītiķi. Pieauguma temps būvniecībā samazinājies gandrīz 6 reizes – no 7 maijā līdz 1,2%. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums saruka līdz pusotra gada zemākajam līmenim (6,3%), savukārt lauksaimniecības un transporta kravu apgrozījums sāk samazināties – attiecīgi par 0,3 un 0,8%.
Uz kara pamatiem nostādītā ekonomika nonākusi strupceļā: miljona pilsoņu nosūtīšana karā radīja nepieredzētu kadru deficītu, bet aizsardzības rūpniecības un importa aizstāšanas bums “apēda” visus pieejamos rūpnīcu resursus. Valsts darbaspēka un ražošanas jaudas rezerves ir “praktiski izsmeltas”, pagājušajā nedēļā sacīja Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina. Pēc viņas aplēsēm, ekonomikas pārkaršana gadu laikā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni pēdējo 16 gadu laikā, un tas galu galā var izraisīt stagflāciju un “dziļu recesiju”.
Saskaņā ar Centrālās bankas prognozi nākamgad Krievijas ekonomika var palēnināties gandrīz līdz nullei (pesimistiskā scenārija gadījumā tikai 0,5% pieaugums), arī investīciju pieaugums un privātais patēriņš var samazināties līdz nulles pieaugumam. Turklāt ārvalstu preču piegādes Krievijai turpinās samazināties – gadā tās sasniegs 291 miljardu dolāru, kas ir par 12 miljardiem dolāru mazāk nekā šogad, un par gandrīz 50 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms Krimas aneksijas.
Ekonomikas pāreja uz kara režīmu ir novedusi Kremli strupceļā: gandrīz visu ekonomisko izaugsmi nodrošina aizsardzības industrija, un kara beigas var izraisīt ekonomikas “pilnīgu sabrukumu”, norāda Reno Fuca. Lankasteras universitātes profesors.
“Krievijas režīmam nav iemesla izbeigt karu un risināt šāda veida ekonomisko realitāti. Tāpēc Putins nevar atļauties ne uzvarēt karā, ne arī to zaudēt. Krievijas ekonomika tagad ir pilnībā sagatavota, lai turpinātu ilgstošu un arvien asiņaināku konfliktu,” brīdina Fuca
