Iževskā kopš 2022. gada beigām trīs lieli tirdzniecības centri tiek pārveidoti par rūpnīcām bezpilota lidaparātu ražošanai. Tas biedē vietējos iedzīvotājus: viņi uzskata, ka viņu mājas tagad ir apdraudētas militāro objektu tuvuma dēļ.
Varas iestādēm nerūp cilvēku viedokļi sava politiskā labuma nolūkos. Kas stāv aiz dronu ražošanas?
“Izdarīt pa kluso”
Pirmais tirdzniecības centrs, ko nolēma pārveidot par dronu rūpnīcu, bija trīsstāvu komplekss ”Italmas” (attēlā Putina vizītes dienā) ar pazemes autostāvvietu. Kā stāsta kustības “Udmurtija pret korupciju” aktīvists Ivans Jelisejevs, ģimenes centra pārvēršanas process militārā ražotnē sākās Vecgada vakarā – 2022.gada 30.-31.decembrī. Acīmredzot, lai nepiesaistītu apkārtējo māju iedzīvotāju uzmanību šādām pārmaiņām un “izdarītu visu pa kluso”. Tas bija lielākais iepirkšanās centrs Udmurtijā – cilvēki no visas republikas mēdza doties uz iepirkšanās centru, kas atrodas jaunā dzīvojamā rajonā, lai iepirktos un izklaidētos.
Taču plāns neizdevās. Visi ”Italmas” īrnieki saņēma paziņojumus par izlikšanu, kas viņus saniknoja un par to sūdzējās sociālajos tīklos. Informācija ātri izplatījās sociālo tīklu publiskajās lapās, un Iževskas iedzīvotāji sāka protestēt – izveidoja petīciju, kas saņēma vairāk nekā 4 tūkstošus parakstu un iesniedza pieteikumus par atsevišķu piketu rīkošanu.
Taču Udmurtijas Republikas galvas Aleksandra Brečalova administrācija protestu aktīvi apspieda, stāsta Jelisejevs. Vienam no vietējiem iedzīvotājiem, kurš vēlējās piketēt pret militārās ražošanas atvēršanu tirdzniecības centrā, reģionālās amatpersonas izteica atklātus draudus. Viņi deva mājienu , ka pret sievieti tiks ierosināta krimināllieta pēc “armijas diskreditēšanas” panta un pēc 15-20 gadiem viņas dēls netiks pieņemts darbā valsts struktūrā, jo viņa māte visās datubāzēs tiks atzīmēta kā “neuzticams”
Ātri tika galā arī ar telpu īrniekiem, kuri nepiekrita izlikšanai un kuriem bija īres līgumi. Pirts kompleksa ”Iževskije termi”, kas atradās tirdzniecības centrā ”Italmas”, īpašnieki vērsās tiesā, un likumam vajadzēja nostāties viņu pusē, taču jautājums ar uzņēmējiem tika atrisināts “pēc principiem”. “Udmurtija pret korupciju” izmeklēšanā teikts, ka nezināmas personas krievu gvardes uzraudzībā bloķējušas ieeju pirtīs, bet vietējās privātās apsardzes firmas apsargi pirts darbiniekus spieduši ar smagām barjerām. Rezultātā uzņēmēji bija spiesti izvākties.
“Mēs vienkārši nevēlamies, lai kaut kas atlidotu mūsu dzīvoklī.”
Tagad cilvēki turpina protestēt pret militāro rūpnīcu pie savām mājām, piemēram, krāsojot uz ielām zaļus grafiti ar mērķi.
“Ir daudz cilvēku, kuri ir sašutuši, kuri baidās no šādas apkaimes. Un viņi sevi aktīvi parādīja. Protams, apkārtējās mājās nosacīti ir federālo televīzijas kanālu skatītāji, un viņi uzskata, ka tāda produkcija, nevis “Rietumu tirgoņi” tuvumā, ir laba. Bet pēc mūsu izjūtām, pēc komunikācijas, ko mēs veicam, šādi cilvēki joprojām ir mazākumā,” saka Jelisejevs.
Seši no astoņiem daudzstāvu namu iedzīvotājiem, kas atrodas netālu no tirdzniecības centra ”Italmas”, ar kuriem runāja žurnālisti, patiešām pieturas pie šīs nostājas. Visu respondentu vārdi ir mainīti viņu drošības dēļ.
“Mēs pat neesam pret karu, mēs vienkārši nevēlamies, lai tas ielidotu mūsu dzīvoklī, un tagad mēs visi esam briesmās. Kas atturēs šaut uz savām mājām? Redzam ziņas par to, kā notiek uzbrukumi dažādiem objektiem visā valstī, jā, Iževska ir tālu no robežas (1,7 tūkstoši kilometru no Krievijas un Ukrainas robežas), bet, ja vēlaties, tad tā nav nekāda problēma, ” stāsta “Italmas” kaimiņmājas iedzīvotājs Jevgeņijs.
Daži vietējie pret dronu rūpnīcu un karu ir kategoriskāki. Piemēram, Iževskas iedzīvotāja Marina uzskata, ka Krievijas varas iestādes visiem “jau ir apriebušās ar šo karu” un tas ir jāizbeidz, pirms “visi nosprāgst”. Viņa uzskata, ka tirdzniecības centra rekonstrukcija ir “noziegums pret krievu tautu”.
Viens no jaunuzceltās rūpnīcas kaimiņiem Viktors sacīja, ka lepojas ar savu pilsētu un netic, ka viņam draud briesmas. “Lai tik viņi pamēģina,” Viktors komentē uzbrukuma iespējamību viņa mājai.
Taču ir arī tādi, kuri nebija informēti par to, kas notiek ar tirdzniecības centru. Mihails, kurš dzīvo netālu no Italmas, tieši no žurnālista uzzināja, ka netālu no viņa mājas tiek ražoti droni. “Paldies, ka pastāstījāt. Es pat nezinu, ko domāt. Es joprojām jūtos nedaudz nepatīkami,” viņš teica.
Pēc Ivana Jelisejeva teiktā, vietējos iedzīvotājus satrauc arī tas, ka dronu ražošana notiek atklāti un valsts mediji mierīgi runā par militāro bezpilota lidaparātu montāžas vietām. Varas iestādes mierina cilvēkus, ka robeža ar Ukrainu ir tālu un Iževsku nekas nesasniegs. Bet Ukrainas kaujas bezpilota lidaparātu darbības rādiuss palielinās: piemēram, Ukrainas bruņotajos spēkos jau ir drons ar tūkstoš kilometru lidojuma attālumu. Un joprojām pastāv iespēja sabotēt un palaist kaujas lādiņus no Krievijas teritorijas. Tajā pašā laikā vietējās varas iestādes neparūpējās atvērt bumbu patvertnes pie tirdzniecības centriem.
Galvenie labuma guvēji
Tagad tirdzniecības centrs ”Italmas” ir uzsācis ”Lancet” dronu ražošanu, stāsta Ivans Jelisejevs. Tirdzniecības centru iegādājās Ņikitam Zaharovam piederošā kompānija ”Aeroscan”. Uzņēmuma mājaslapā nekas nav minēts par militāro bezpilota lidaparātu ražošanu. Uzņēmums it kā nodarbojas ar bezpilota lidaparātu sistēmu ieviešanu uzņēmējdarbībai
Taču Aeroscan, kā noskaidroja medijs ”Svarīgi stāsti”, ir viens no lielākajiem piegādātājiem kompānijai ”Zala Aero”, kas savukārt pieder Ņikitas tēvam Aleksandram Zaharovam. Krievijas propaganda Zaharovu vecāko dēvē par “otro kalašņikovu”. ”Zala Aero” ir galvenais ”Lancet” ražotājs.
Jelisejevs atzīmē, ka ražošanas idejas realizācija tirdzniecības centros kļuva iespējama ar reģiona vadītāja un viņa pārziņā esošā administratīvā resursa atļauju. Brečalovam šis ir izdevīgs politiskais stāsts. Viņš izkalpinās prezidentu Vladimira Putina priekšā, kurš vēlas, lai militāro bezpilota lidaparātu ražošana attīstītos rūpnieciskā mērogā. Un Zaharovam šis ir vēl viens veiksmīgs biznesa projekts ar valdības līgumiem.
“Šausmīgi, ka Zaharovs un Brečalovs ir radījuši šo precedentu, kad tirdzniecības centri tiek uztverti nevis kā miera vieta, bet gan kā potenciālas telpas nāvējošu ieroču ražošanai. Tas ir izdevīgāk, ja jums ir administratīvie resursi. Ja esi parasts uzņēmējs, tad nevarēsi ieiet un salikt dronus, kur gribēsi. Ja esat parasts uzņēmējs vai pat saistīts ar militāri rūpniecisko kompleksu, jums būs jāatrod sava veida darbnīca. Atnāksiet uz šo darbnīcu, tā ir padomju laika, jāremontē, visas vecās komunikācijas būs jāatdzīvina un jāsakārto. Tas ir diezgan dārgi. Bet ar jau gatavu tirdzniecības centra struktūru un administratīvajiem resursiem tas ir lēti,” saka Jelisejevs.
Brečalovs un Zaharovs jau paspējuši palepoties Putinam ar savu garabērnu. Krievijas prezidents Iževskā ieradās 19.septembrī, kur viņam tika organizēta ekskursija pa bijušo tirdzniecības centru ”Italmas” un parādīta militārā produkcija.
Projektā “Udmurtija pret korupciju” atzīmē, ka arī tirdzniecības centru ”Stolica”, kas tagad tiek pārveidots par dronu ražotni, iegādājās Zaharova dēla uzņēmums. Vēl vienu tirdzniecības centru “New House” iegādājās pētniecības un ražošanas apvienība “Iževskas bezpilota sistēmas”. Šis ir koncerna ”Kalashnikov” meitasuzņēmums, kas ražo bezpilota lidaparātus Granat-4. Uzņēmums ir pakļauts ASV un Apvienotās Karalistes sankcijām.
Kas notiks tālāk
Projekts “Udmurtija pret korupciju” aktīvi lobē ar Zaharovu saistīto uzņēmumu iekļaušanu Eiropas sankciju sarakstos (ASV jau ir noteikusi pret tiem sankcijas). Pēc Jelisejeva teiktā, dronu ražošana Iževskā nav tikai vietējais stāsts. Šīs rūpnīcas ražo kaujas un diezgan efektīvus bezpilota lidaparātus, kas katru dienu prasa ukraiņu dzīvības.
“Mēs vēlētos, lai Eiropas funkcionāri un sabiedriskās organizācijas pievērstu tam uzmanību. Jo šajos dronos joprojām ir Eiropas komponentes. Tāpēc es vēlētos tos pievienot sankciju sarakstiem, lai glābtu to cilvēku dzīvības, kuri tagad cieš no šī briesmīgā kara,” saka Jelisejevs.
Visticamāk, ka sankciju piemērošana varētu palēnināt nāvējošu dronu ražošanu. Taču pagaidām Udmurtijas vadītājs Aleksandrs Brečalovs ir apņēmības pilns palielināt ražošanas jaudu. Jūnijā viņš sacīja , ka līdz 2030. gadam katrs otrais bezpilota lidaparāts Krievijā tiks izgatavots viņa reģionā. Iževskā ir vēl 10 lieli tirdzniecības centri, kurus potenciāli varētu pārveidot par rūpnīcām saskaņā ar pārbaudīto shēmu. Uzņēmēji, kuri no slēgtiem tirdzniecības centriem pārcēlušies uz jaunām vietām, pēc Jelisejeva teiktā, jau baidās, ka viņus atkal izsviedīs, lai varai būtu kur ražot vēl nāvējošākus ieročus.
