Pēdējie 15 gadi ir sasiluši apmēram divas reizes vairāk nekā iepriekšējos 40 gados. Janvārī pasaule sasilusi līdz kārtējam mēneša siltuma rekordam, šokējot zinātniekus.
Tika cerēts, ka La Ninjas laikapstākļi, kas sākās tajā pašā mēnesī, 2025. gadu sāks vēsāk nekā 2023. un 2024. gads, kas pārspēja karstuma rekordus. Taču tas nenotika, ko apstiprina Eiropas klimata dienesta Copernicus dati.
Pārsteidzošais janvāra karstuma rekords sakrīt ar jaunu pētījumu, ko veica klimata zinātnes smagsvars, bijušais NASA vadošais zinātnieks Džeimss Hansens un citi, kas apgalvo, ka globālā sasilšana paātrinās. Tas ir apgalvojums, kas šķeļ pētnieku kopienu.
Kas paaugstina globālo temperatūru?
Līdz šim lielākais karstuma rekorda virzītājspēks ir siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanās, sadedzinot ogles, naftu un dabasgāzi, taču dabiskā ietekme uz temperatūras izmaiņām nav bijusi gluži tāda, kā gaidīts, sacīja Samanta Bērdžesa, Eiropas laikapstākļu aģentūras stratēģiskā vadītāja klimata jomā.
Lielais dabiskais faktors globālajā temperatūrā parasti ir dabiskais izmaiņu cikls Klusā okeāna ekvatoriālajos ūdeņos. Kad Klusā okeāna centrālajā daļā ir īpaši silts, tas ir El Niño, un globālajai temperatūrai ir tendence paaugstināties. Pagājušais gads bija ievērojams El Niño, lai gan tas beidzās pagājušā gada jūnijā, bet gads bija vēl siltāks, nekā sākotnēji gaidīts, un karstākais reģistrētais.
El Niño vēsākā puse, La Niña, mēdz mazināt globālās sasilšanas sekas, padarot rekordaugstu temperatūru daudz mazāk ticamu. La Niña sākās janvārī. Vēl pagājušajā mēnesī klimata zinātnieki prognozēja, ka 2025. gads nebūs tik karsts kā 2024. vai 2023. gads, un galvenais iemesls tam ir La Niña.
“Lai gan ekvatoriālais Klusais okeāns nerada apstākļus, kas liktu sasilt mūsu globālajam klimatam, mēs joprojām novērojam rekordaugstas temperatūras,” sacīja Bērdžess, piebilstot, ka liela daļa no tā ir rekordsiltuma dēļ pārējos pasaules okeānos.
Parasti pēc El Niño, piemēram, pagājušajā gadā, temperatūra strauji pazeminās, bet “mēs to neesam redzējuši,” Bērdžess sacīja ziņu aģentūrai The Associated Press.
Cik karsts bija 2025. gada janvāris?
2025. gada janvāris visā pasaulē bija par 0,09 grādiem pēc Celsija siltāks nekā 2024. gada janvāris, kas bija iepriekšējais karstākais janvāris, un bija par 1,75 C siltāks nekā pirms industriālajiem laikiem, aprēķināja Copernicus. Tas bija 18. mēnesis no pēdējiem 19 mēnešiem, kad pasaule sasniedza vai pārsniedza starptautiski saskaņoto sasilšanas robežu 1,5 C virs pirmsindustriālā laikmeta. Zinātnieki neuzskatīs robežu par pārkāptu, ja vien globālā temperatūra nepārsniegs to 20 gadus.
Copernicus ieraksti tiek datēti ar 1940. gadu, bet citi ASV un Lielbritānijas ieraksti ir datēti ar 1850. gadu, un zinātnieki, kas izmanto tādus tuvinājumus kā koku gredzeni, apgalvo, ka šis laikmets ir siltākais aptuveni 120 000 gadu laikā vai kopš cilvēces civilizācijas sākuma.
Vai 2025. gads būs visu laiku karstākais gads?
Pieskaitiet 2025. gadu sacensībā par karstāko gadu, sacīja Hansens, bijušais NASA zinātnieks, kurš tiek dēvēts par klimata zinātnes krusttēvu.
Tagad viņš māca Kolumbijas universitātē. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Environment: Science and Policy for Sustainable Development, Hansens un viņa kolēģi teica, ka pēdējo 15 gadu laikā ir bijis aptuveni divreiz lielāks temps nekā iepriekšējos 40 gados.
“Esmu pārliecināts, ka šis augstākais rādītājs turpināsies vismaz vairākus gadus,” intervijā aģentūrai The Associated Press sacīja Hansens.
Kopš 2020. gada ir novērota ievērojama temperatūras paaugstināšanās, pat ja tiek ņemtas vērā El Niño atšķirības un paredzamās klimata pārmaiņas, sacīja Hansens. Viņš atzīmēja jaunākos kuģniecības noteikumus, kuru rezultātā ir samazinājies sēra piesārņojums, kas atstaro daļu saules gaismas prom no Zemes un efektīvi samazina sasilšanu. Un tas turpināsies, viņš teica.
“Rekordsiltuma noturība 2023., 2024. gadā un tagad līdz 2025. gada pirmajam mēnesim ir maigi izsakoties satraucoša,” sacīja Mičiganas Universitātes vides dekāns Džonatans Overpeks, kurš nepiedalījās Hansena pētījumā. “Šķiet, ka nav šaubu, ka globālā sasilšana un klimata pārmaiņu ietekme palielinās.”
Bet Prinstonas Gabe Vecchi un Pensilvānijas universitātes zinātnieks Maikls Manns teica, ka viņi nepiekrīt Hansenam par paātrinājumu. Vecchi teica, ka nav pietiekami daudz datu, lai parādītu, ka tā nav nejaušība. Manns sacīja, ka temperatūras pieaugums joprojām ir klimata modeļu prognozētās robežās.
