Izmeklēšana atklāj, kā kašmira jakas un 2000 eiro vērtas rokassomas var tikt šūtas darbnīcās, kurās maksā 4 eiro stundā, apstrīdot luksusa ētikas tēlu. Jau vairāk nekā gadu pircēji ir informēti par skandāliem par lēta apģērba izcelsmi, ko pārdod ielu veikalos.
Apģērbu rūpniecības darbinieki, kas ražo apģērbu vadošajiem zīmoliem, ir tikuši piekauti par to, ka viņi lūdz iztikas minimumu, un apģērbā ir atrastas paslēptas zīmītes ar lūgumiem pēc palīdzības . Ir bijuši arī stāsti par slēptu bērnu darbu, un pastāv bažas, ka daži strādnieki Apvienotās Karalistes rūpnīcās ir iesprostoti mūsdienu verdzībā.
Tagad pēc virknes darba izmeklēšanu, ko veikuši Milānas prokurori, luksusa modes industrija strauji nonāk līdzīgas uzmanības centrā.
Pagājušajā nedēļā Loro Piana, 100 gadus vecais itāļu zīmols, kas pārdod četrciparu cenas kašmira džemperus un kura “klusās greznības” estētiku bija atbalstījušas tādas slavenības kā Gvineta Paltrova un tērpušas superbagātus varoņus TV seriālā ” Succession “, tika nodots 12 mēnešu tiesas administrācijai par iespējamu darbinieku ekspluatāciju.
Šis lēmums izriet no izmeklēšanas par Itālijas luksusa preču piegādes ķēdi, kas sākās 2023. gadā. Saskaņā ar tiesas sniegto informāciju, Loro Piana, kas pieder luksusa konglomerātam LVMH, dažu apģērbu, tostarp kašmira jaku, ražošanu uzticēja ārējam Ķīnā pārvaldītam modes uzņēmumam, kas savukārt šo darbu nodeva apakšuzņēmējiem diviem citiem uzņēmumiem. Tās bija nelegālas darbnīcas, kas darbojās Milānas nomalē. Maijā Karabinieru militārās policijas darba noziegumu apkarošanas nodaļa konstatēja, ka 10 ķīnieši, no kuriem pieci bija nereģistrēti migranti, bija spiesti strādāt līdz pat 90 stundām nedēļā par nieka 4 eiro stundā, ziņo Reuters.
Jāatzīmē, ka pret zīmolu netiek veikta kriminālizmeklēšana, un, ja uzņēmums izpildīs virkni juridisko prasību pirms tiesas noteiktā termiņa, rīkojums tiks atcelts.
Paziņojumā laikrakstam “Guardian” Loro Piana norādīja, ka piegādātājs nav informējis uzņēmumu par apakšuzņēmēju esamību. Tajā arī teikts: “Loro Piana par šo situāciju tika informēta 20. maijā, un tā rezultātā Maison pārtrauca visas attiecības ar attiecīgo piegādātāju mazāk nekā 24 stundu laikā.”
Tomēr ziņas par pasūtījumu ir vēl vairāk aptraipījušas ideju par marķējumu “Ražots Itālijā” — terminu, kas parasti apzīmē augstas kvalitātes ražošanu.
Loro Piana tagad ir piektais modes nams, kam kopš 2023. gada Itālijā piemērota tiesas uzraudzība. Gan Armani, gan LVMH piederošajam Dior pēdējā gada laikā ir piemērotas līdzīgas darbības. Februārī tiem piemērotie uzraudzības rīkojumi tika priekšlaicīgi atcelti, jo tiesa paziņoja, ka abi zīmoli ir veikuši visus nepieciešamos korektīvos pasākumus pirms tiem noteiktā 12 mēnešu termiņa beigām. Maijā tiesas administrācijā tika ieviesta arī Valentino apakšnodaļa Valentino Bags Lab Srl.
Pagājušajā gadā Itālijas policijas veiktā izmeklēšanā tika atklāts, ka Armani somas, kuru mazumtirdzniecības cena ir 1800 eiro, ražo ķīniešu apakšuzņēmējs par 93 eiro un pēc tam ar starpnieka starpniecību pārdod grupai par 250 eiro. FT ziņoja, ka Dior meitasuzņēmumam tika piemērotas sankcijas par to, ka tas samaksāja tikai 53 eiro par somām, kuru mazumtirdzniecības cena pārsniedz 2000 eiro.
Loro Piana publicēja paziņojumu par atšķirību starp apģērbu cenu zīmi un tā ražošanas izmaksām. Saskaņā ar nesen veikto Itālijas izmeklēšanu par Loro Piana, dažas zīmola jakas, kuru mazumtirdzniecības cena pārsniedz 3000 eiro, tika ražotas par nieka 118 eiro. Paziņojumā teikts: “Ziņotie izmaksu skaitļi neatspoguļo summas, ko Loro Piana maksā savam piegādātājam, un tie neņem vērā visu elementu, tostarp izejvielu un audumu, pilnu vērtību.”
Daudziem patērētājiem pastāv priekšstats, ka greznība un ētika iet roku rokā. Taču Debora Lučeti, kura strādā par nacionālo koordinatori Itālijas segmentā Clean Clothes Campaign, tīklā, kas veltīts darba apstākļu uzlabošanai un darbinieku iespēju paplašināšanai globālajā apģērbu nozarē, saka, ka tā ir ilūzija. “Luksusa pamatā ir ražošanas sistēma, kas balstīta uz izmaksu samazināšanu, peļņas maksimizēšanu un necaurspīdīgām piegādes ķēdēm, kuru pamatā ir apakšuzņēmumi, kuros bieži tiek nodarbināti imigrantu strādnieki, kuriem nav nekādas aizsardzības un līgumu,” viņa saka.
Lučeti norāda uz vēl vienu notiekošu lietu, kurā iesaistīta darbinieku grupa Prato, Toskānā, kas nodarbināti Montblanc piegādes ķēdē un apgalvo, ka zaudējuši darbu pēc sūdzību iesniegšanas par necilvēcīgiem darba apstākļiem. “To visu aizsargā komerciālas revīzijas, kas aizsargā zīmolu, nevis darbinieku, reputāciju,” saka Lučeti. “Godīgi sakot, kur ir atšķirība no ātrās modes?”
Paziņojumā Montblanc laikrakstam “Guardian” norādīja, ka ir lauzis līgumu ar uzņēmumu, jo tas nav ievērojis mātesuzņēmuma piegādātāju rīcības kodeksu un sadarbojas ar “nedeklarētu un neatļautu apakšuzņēmēju. Ir svarīgi saprast, ka ne nepieteiktas pārbaudes, ne trešās puses tiesu medicīnas audits, kas tika veikts 2023. gada sākumā, neuzrādīja nekādus pierādījumus par iespējamo nestabilo darba apstākļu apmēru”.
Viņi piebilda, ka uzņēmums savā piegādes ķēdē nolēma atlaist “sešus darbiniekus no aptuveni 60” 10 mēnešus pēc tam, kad tā pārtrauca sadarbību ar Montblanc.
Tikmēr pagājušajā gadā Bloomberg izmeklēšanā tika apgalvots, ka Loro Piana vikuņas (Dienvidamerikas kamieļu dzimta, kas pazīstama ar savu mīksto vilnu) piegādes ķēdē pastāv problēmas, jo Peru pamatiedzīvotājiem, kas piegādā šķiedru, tiek maksāts pārāk maz. Loro Piana ir apstrīdējusi šo apgalvojumu. “Kopš ierašanās Peru 80. gados, Loro Piana ir apņēmusies ievērot augstākos ētikas un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses standartus,” uzņēmums paziņoja Bloomberg.
Šie jaunākie apgalvojumi parādās īpaši sarežģītā laikā luksusa preču industrijai, jo tarifi, kari un svārstīgais finanšu tirgus izraisa plašu lejupslīdi. Neatkarīgi no tā, vai piegādes ķēdes skandāli atbaida patērētājus vai nē, straujš cenu kāpums noteikti ir veicinājis strauju pieprasījuma kritumu. Saskaņā ar HSBC datiem, luksusa preču cenas Eiropā ir par 52% augstākas nekā 2019. gadā. Arī fakts, ka daudzas no šīm precēm tiek ražotas par niecīgu daļu no to mazumtirdzniecības cenas, varētu atturēt patērētājus.
Sāra Kenta, galvenā ilgtspējības korespondente žurnālā Business of Fashion, saka, ka ir grūti noteikt, cik lielā mērā apsūdzības ietekmēs pārdošanas apjomus. “Vēsturiski luksusa preču patērētāji nav īpaši reaģējuši uz skandāliem. Šoreiz šķiet citādi (un, iespējams, bīstamāk) tas, ka luksusa preču piegādes ķēžu pārbaude ir sakritusi ar plašāku sarunu par to, vai lielo zīmolu produkti joprojām ir savas naudas vērti, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu kopš pandēmijas un tiešsaistes sūdzības par kvalitātes pasliktināšanos.”
Loro Piana priekšsēdētājs Antuāns Arno, kurš arī pārrauga LVMH vides stratēģiju un kura jaunākais brālis Frederiks jūnijā kļuva par Loro Piana izpilddirektoru, iepriekš luksusa preces ir raksturojis kā “ilgtspējīgas pēc savas būtības”. Uzstājoties 2023. gada globālajā modes samitā Kopenhāgenā, viņš teica: “Tas padara tās tik īpašas. Tās ir izgatavotas no augstākās kvalitātes materiāliem; tās ir izturīgas; tās ir remontējamas. Tas ir tas, kas mūs atšķir no pārējās modes industrijas.”
Taču robežas starp ātro modi un luksusa precēm, šķiet, kļūst arvien neskaidrākas. Masu modes giganti regulāri vaino sarežģītu piegādes ķēdi ekspluatācijā. Daži specializēti darbi, piemēram, izšūšana, var tikt nodoti apakšuzņēmējiem, jo modes zīmoli, iespējams, nevar visu paveikt paši. Luksusa preču nami dažkārt ir radījuši iespaidu, ka šāds specializēts darbs tiek veikts mazās amatnieku darbnīcās, kas savukārt attaisno augstākas cenas par gatavo produktu, lai gan patiesībā dažas preces ir ražotas lielākās rūpnīcās, kas ekspluatē strādniekus.
Kā uzskata Lučeti, ekspluatācijas cēloņi ir jārisina tieši. “Milānas prokuratūras izceltā parādība ir strukturāla un to nevar atrisināt īsā laikā, noteikti ne ar brīvprātīgu protokolu, kas nerisina problēmas pamatcēloņus: negodīgu komercpraksi un plēsonīgas cenas, ko zīmoli uzspiež piegādātājiem, piespiežot tos pārkāpt likumu un valsts koplīgumus, lai paliktu tirgū.”
Itālijas Konkurences iestāde iepriekš bija uzsākusi paralēlas izmeklēšanas par maldinošiem ētikas apgalvojumiem. Maijā tā noslēdza negodīgas prakses izmeklēšanu pret Dior, un zīmols apņēmās piecu gadu laikā ziedot 2 miljonus eiro, lai atbalstītu pret ekspluatāciju vērstas iniciatīvas.
Kenta uzsver faktu, ka Milānas prokurori ir “aprakstījuši izmeklēšanās konstatētās problēmas ar apakšuzņēmēju līgumiem kā sistēmas iezīmi, nevis kļūdu” un, ka “luksusa zīmoli regulāri piever acis uz problēmām, kurām vajadzētu būt brīdinošām, lai palielinātu peļņu”.
Viņa secina: “Kritiķi noteikti apgalvo, ka sekas skandālā iesaistītajiem zīmoliem ir pārāk vājas un pārmaiņas būtu ātrākas, ja par rūpīgas pārbaudes nepilnībām būtu paredzēti finansiāli sodi.”
