Pētījuma ietvaros zinātnieki analizēja cilvēku pārsteidzīgos spriedumus vienam par otru.
Jūsu sejas forma, izrādās, var ietekmēt cilvēku uztveri par jūsu labklājību. Piemēram, cilvēki ar šaurām, draudzīgām sejām tiek uztverti kā veiksmīgāki nekā tie, kuriem ir plaši sejas vaibsti. Pie šādiem secinājumiem nonākuši Glāzgovas universitātes zinātnieki.
Nabadzīgie cilvēki, saskaņā ar aptauju, šķiet nīgri un nekompetenti. Piebildīsim, ka eksperimenta ietvaros zinātnieki analizēja cilvēku pārsteidzīgos spriedumus vienam par otru.
“Bagātie” un “nabagie” indivīdi
Rezultātā izrādījās, ka cilvēki biežāk uzticas tiem, kuriem ir smaidoša seja, un cilvēkiem ar noslīpētiem sejas vaibstiem, cieši novietotām acīm, paceltām uzacīm un sārtiem vaigiem.
“Bagātās” sejas bija arī iegarenākas, ar augstu pieri un izceltiem deguniem. Tie, kuriem ir šie sejas vaibsti, tiek uztverti kā dominējošāki, spējīgāki un pat godīgāki.
“Nabadzīgajām” sejām ir nokarenas uzacis, īsāki zodi, nokareni mutes kaktiņi un vēsāks ādas tonis. Daudziem cilvēkiem šādu seju īpašnieki šķiet neuzticami.
Kā paskaidroja pētījuma autore doktore Tora Bjornsdotira, pārsteidzīgiem spriedumiem, kuru pamatā ir tikai izskats, var būt nopietnas sekas. Piemēram, šādu stereotipu ievērošana var nostādīt neizdevīgā stāvoklī tos, kurus uztvers par piederīgiem zemākai sociālajai šķirai.
Pirms vairākiem gadiem līdzīgu pētījumu veica Toronto universitātes zinātnieki. Viņi lūdza brīvprātīgos pozēt fotogrāfijām ar neitrālām sejām. Viņi tika sadalīti grupās, kurās kopējie mājsaimniecības ienākumi bija mazāki par 60 000 USD vai vairāk nekā 100 000 USD, un par vidējo uzskatīja 75 000 USD.
Pēc tam citai dalībnieku grupai tika lūgts apskatīt šīs fotogrāfijas un norādīt, kurš ir “bagāts vai nabags”, pamatojoties tikai uz viņu intuitīvām reakcijām.
Pēc pētījuma autoru domām, noteiktu emociju ”nospiedumi”, piemēram, apmierinātības, parasti ir saistīti ar bagātību un apmierinātību ar dzīvi.
“Laika gaitā jūsu seja pastāvīgi atspoguļo un parāda jūsu pieredzi. Pat tad, kad mums šķiet, ka mēs neko nepaužam, šo emociju “pēdas” joprojām saglabājas,” skaidroja asociētais profesors Nikolass Rūls.
