Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu grupa savā galīgajā ziņojumā nespēja rast galīgu atbildi uz jautājumu par COVID-19 pandēmijas izcelsmi. Zinātnieki joprojām nav pārliecināti, kā sākās COVID-19 pandēmija – vissmagākā veselības ārkārtas situācija gadsimtā.
Šādu neapmierinošu secinājumu savā galīgajā ziņojumā izdarīja ekspertu grupa, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) bija nolīgusi, lai izmeklētu pandēmijas izcelsmi.
Grupas priekšsēdētāja Marietjie Ventere preses konferencē sacīja, ka lielākā daļa zinātnisko datu apstiprina hipotēzi, ka jaunais koronavīruss cilvēkiem pārgāja no dzīvniekiem.
Šādu secinājumu nonāca arī pirmā PVO ekspertu grupa, kas 2021. gadā pētīja pandēmijas izcelsmi, kad zinātnieki secināja, ka vīruss, visticamāk, izplatījās no sikspārņiem uz cilvēkiem ar cita starpnieka dzīvnieka starpniecību.
Tobrīd PVO paziņoja, ka laboratorijas noplūde ir “ārkārtīgi maz ticama”.
Ventere sacīja, ka pēc vairāk nekā trīs gadu darba PVO ekspertu grupa nespēja iegūt nepieciešamos datus, lai novērtētu, vai COVID-19 ir laboratorijas negadījuma rezultāts, neskatoties uz atkārtotiem pieprasījumiem pēc simtiem ģenētisko secību un detalizētākas biodrošības informācijas, kas tika iesniegta Ķīnas valdībai.
“Tāpēc šo hipotēzi nevarēja ne izpētīt, ne izslēgt,” viņa teica. “Tā tika uzskatīta par ļoti spekulatīvu, balstītu uz politiskiem uzskatiem un nepamatotu ar zinātni.”
Viņa teica, ka 27 locekļu grupa nepanāca vienprātību; viens loceklis šīs nedēļas sākumā atkāpās no amata, bet trīs citi lūdza izņemt viņu vārdus no ziņojuma.
Ventere sacīja, ka nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka ar COVID-19 būtu manipulēts laboratorijā, kā arī nav nekādu norāžu, ka vīruss būtu izplatījies pirms 2019. gada decembra jebkur ārpus Ķīnas.
“Kamēr nebūs pieejami vairāk zinātnisku datu, SARS-CoV-2 iekļūšanas cilvēku populācijā izcelsme paliks neskaidra,” sacīja Venters, atsaucoties uz COVID-19 vīrusa zinātnisko nosaukumu.
PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss sacīja, ka ir “morāls pienākums” noteikt, kā COVID-19 sākās, norādot, ka vīruss nogalināja vismaz 20 miljonus cilvēku, no pasaules ekonomikas izslaucīja vismaz 10 triljonus dolāru (8,8 triljonus eiro) un apgrieza kājām gaisā miljardu cilvēku dzīvi.
Pagājušajā gadā AP konstatēja, ka Ķīnas valdība pirmajās 2020. gada uzliesmojuma nedēļās iesaldēja nozīmīgus vietējos un starptautiskos centienus izsekot vīrusa izcelsmi un ka pati PVO, iespējams, ir palaidusi garām agrīnas iespējas izpētīt COVID-19 sākuma iemeslus.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sen koronavīrusa parādīšanos vaino laboratorijas negadījumā Ķīnā, savukārt ASV izlūkdienestu analīze atklāja, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu šo teoriju.
Ķīnas amatpersonas vairākkārt ir noraidījušas ideju, ka pandēmija varētu būt sākusies laboratorijā, sakot, ka tās izcelsmes meklējumi jāveic citās valstīs.
Pagājušā gada septembrī pētnieki atlasīja īsu dzīvnieku sarakstu, kuri, viņuprāt, varētu būt izplatījuši COVID-19 cilvēkiem, tostarp jenotsuņus, civeta kaķus un bambusa žurkas.
