Kāpēc mirušie putni ir atrodami tik reti? Eksperti izskaidro, kā darbojas dabas “pārstrādes sistēma” un sniedz padomus, kā rīkoties ar beigtiem putniem, un atklāj, kā aizsargāt dzīvos.
Putni mūsu pagalmos, dārzos un parkos ir ierasts skats. Tomēr mēs bieži nepamanām, kad viņi mirst. Tas ir tāpēc, ka jūs reti redzat beigtu putnu guļam uz ietves vai parkā. Bet kāpēc tas tā ir? Putnu aizsardzības speciāliste Katrīna Šlutere sniedz svarīgas atziņas un izskaidro, kā darbojas dabas “pārstrādes sistēma” un ko mēs varam darīt, lai putni būtu drošībā.
Kāpēc jūs reti redzat beigtus putnus
Mājas dziedātājputni dzīvo vidēji apmēram piecus gadus, lai gan dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas. “Kopumā var teikt, ka lielākās sugas dzīvo ilgāk nekā mazākās,” saka Katrīna Šlutere. “Parastais krauklis var nodzīvot līdz desmit gadu vecumam, savukārt zilā zīle bieži vien nodzīvo tikai divus līdz trīs gadus. Ja neskaita dziedātājputnus, bārdainie grifi un jūras ērgļi var dzīvot pat vairākus gadu desmitus.
Vēl viens iemesls, kāpēc mirušos vai mirstošos putnus reti pamana, ir viņu uzvedība. “Slimu vai ievainotu putnu kustība un uzvedība bieži tiek ierobežota, piemēram, lidojot ar salauztu spārnu, vai arī viņi uzturas vienā vietā bez bēgšanas refleksa,” skaidro Šlütere. Pēc tam viņi meklē patvērumu blīvos krūmos vai dzīvžogos, kur var paslēpties no plēsējiem. Īpaši pēc sadursmēm, piemēram, ar stiklu, putni bieži bēg uz slēptu vietu. “Pēdējā laikā bieži notiek stikla sadursmēs, kurās putni bieži gūst iekšējas traumas un satricinājumus,” saka Šlütere.
Turklāt novājinātie putni atkāpjas drošās vietās, lai mirtu. “Tad viņi bieži meklē krūmus vai dzīvžogus, jo plēsēji tos tur nevar viegli atklāt. Pēc tam ķermeņus ātri izmanto citi dzīvnieki. Vai nu plēsēji (attīrītāji un iznīcinātāji jeb maitēdāji), vai arī tos sadala kukaiņi,” skaidro Šlüters.
Attītītāji un kukaiņi: dabas “pārstrādes sistēma”
Attīrītājiem un kukaiņiem ir galvenā loma dabiskajā ciklā. “Caunenes, lapsas, peles, citi putni un kaķi ir visiem zināmākie dabīgie attīrītājo. Tie nodrošina, ka organiskais materiāls, t.i., putna līķis, atgriežas dabiskajā ciklā,” skaidro Šlütere. Liemeņa likvidēšana arī novērš slimību izplatīšanos. Kukaiņi arī nodrošina, ka dabā mirušie putni satrūd dažu dienu laikā. “Tādi kukaiņi, piemēram, kapavabole, ierodas ātri,” saka Šlütere.
Sadalīšanās laikā kukaiņi un iznīcinātāji strādā roku rokā. “Parasti tā ir mijiedarbība starp kukaiņiem un iznīcinātājiem, kas “apstrādā” līķus kopā,” piebilst eksperte. Šī dabiskā “pārstrādes sistēma” nodrošina, ka atliekas ātri pazūd un slimības neizplatās.
Biežākie nāves cēloņi: no plēsējiem līdz sadursmēm
Putni mirst dažādu iemeslu dēļ. “Putni visbiežāk iet bojā no plēsējiem, piemēram, kaķiem, vai no bada, izsīkuma un slimībām,” skaidro Šlütere. Stikla rūtis īpaši apdraud putnus. Eksperte uzsver: “Esiet uzmanīgi, jo bīstamās stikla rūtis, kurās atspīd koki, krūmi vai debesis, var būt putnu nāves lamatas.”
Lūk, kā jūs varat aizsargāt putnus savā apkārtnē
Stikla sadursmes var viegli novērst, padarot stiklu redzamu putniem, iesaka Šlütere. Tas ietver īpašus marķējumus un logu regulējumus. Lai izvairītos no sadursmēm, barotavas nekad nedrīkst novietot šādu stikla virsmu tuvumā. Turklāt viņa iesaka: “Vairošanās sezonā no aprīļa līdz jūlijam nevajadzētu laist kaķus ārā rīta stundās, lai jaunajiem putniem, kas izbēg no ligzdas, būtu lielāka iespēja atrast drošu vietu.”
Padariet stikla rūtis drošas: atzīmējiet logus ar uzlīmēm vai foliju, lai putni varētu tos atpazīt.
Pareizi novietojiet barošanas vietas: Novietojiet barošanas vietas tālu no stikla virsmām.
Turiet kaķus telpās: Ja iespējams, turiet āra kaķus telpās, īpaši vaislas sezonas laikā.
Pievērsiet uzmanību tīrībai: Regulāri rūpīgi notīriet barošanas un dzirdināšanas vietas ar karstu ūdeni.
Pārtrauciet barošanu: īslaicīgi pārtrauciet barošanu, ja nāves gadījumi notiek masveidā.
Ko darīt, ja atrodat mirušu vai slimu putnu?
Ja atrodat mirušu putnu, jums jārīkojas uzmanīgi. “Ja tas jums netraucē, ļaujiet visam notikt dabiskā veidā – ar iznīcinātāju vai kukaiņu palīdzību, tāpēc atstājiet beigtoes putnus tur, kur tie ir,” iesaka Šlütere.
Tomēr, ja mirušajam putnam bija slimības simptomi, tas ir droši jāiznīcina. “Ja putns bija acīmredzami slims, varat to izmest atkritumos, iesaiņotu plastmasas maisiņā, vai nosūtīt vietējam veterinārajam birojam ar īsu zīmīti,” viņa skaidro.
Padomi, kā rīkoties ar beigtiem putniem
Atstājiet mirušos putnus uz vietas: atstājiet mirušos putnus bez slimības simptomiem dabai.
Atbrīvojieties no slimu putnu ķermeņiem: droši iesaiņojiet putnus, kas acīmredzami miruši no slimības, un izmetiet tos atkritumos vai ziņojiet par tiem veterinārajam birojam.
Aizsardzības pasākumi: Valkājiet cimdus, lai pasargātu sevi no iespējamiem patogēniem.
Svarīgi : jaunus putnus, kas šķiet slimi vai bezpalīdzīgi, nevajadzētu nekavējoties pārvietot. “Jaunajiem putniem, kas bieži uzturas tur, kur tie atrodas, parasti nav vajadzīga palīdzība, bet tie drīzāk ir izvēlušies no ligzdas un gaida, kad vecāki tos pabaros,” skaidro eksperte. Tomēr, ja viņiem pastāv mājdzīvnieku briesmas, tos var rūpīgi novietot drošā krūmā vai līdzīgā vietā.