Kremļa pārstāvis sacīja, ka Krievijas un ASV līderu tikšanās ir “nepārprotami uzmanības centrā”. Taču, tā kā Maskava, šķiet, sūta signālus par savu vēlmi tikties, kāda ir Vašingtonas atbilde?
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ir “nepieciešama daudzējādā ziņā”, taču tā vēl nav ieplānota.
“Šāda tikšanās nepārprotami ir uzmanības lokā,” viņš piebilda.
“Tā ir jāsagatavo atbilstoši, un tas prasa centienus dažādos ekspertu līmeņos,” sacīja Peskovs.
Bet ko ietver “pūles”? Pirmkārt un galvenokārt, Kremļa apņemšanos ievērot pamieru karā pret Ukrainu, saka Kurts Volkers, bijušais ASV īpašais pārstāvis Ukrainas sarunās Trampa vadībā.
Intervijā medijiem no Kijivas drošības foruma Volkers sacīja, ka ASV prezidents vēlētos tikties ar savu Krievijas kolēģi, bet tikai pēc tam, kad Ukrainā būtu noslēgts pamiers.
“(Tramps) vēlas izbeigt karu, un tad viņš vēlētos atjaunot attiecības ar Krieviju. Viņš domā, ka Krieviju varētu reintegrēt globālajā ekonomikā, varētu slēgt biznesa darījumus ar Krieviju, bet Putinam vispirms ir jāpārtrauc karš,” skaidroja Volkers.
“Un, tā kā Putins to nedara, Trampa un Putina tikšanās izredzes kļūst arvien mazākas.”
Volkers bija Vašingtonas sarunu vedējs Ukrainas jautājumā no 2017. līdz 2019. gadam, kad Putinam un Trampam bija pēdējās tikšanās Helsinkos un pēc tam G20 samitā Osakā.
Putins cenšas izdabāt prezidenta Trampa ego
Volkers apgalvo, ka Krievijas prezidents “cenšas apmierināt prezidenta Trampa ego, sakot: labi, mēs varam apsēsties divatā, mēs varam to atrisināt”.
Otrā prezidentūras termiņa sākumā Tramps paziņoja, ka pēc stāšanās amatā “ļoti ātri” tiksies ar Putinu.
“Es domāju, ka prezidents Tramps savā ziņā uzskata sevi par spēcīgu figūru, kas spēj to izdarīt. Taču viņš nav apmierināts ar to, ka Putinam neizdevās izbeigt karu. Un tāpēc es domāju, ka šī doma par tikšanos vienkārši nenotiks, ja vien nemainīsies apstākļi,” sacīja Volkers.
Volkers pastāstīja, ka līdz ar to Vašingtonā ir notikušas ievērojamas emocionālas pārmaiņas attiecībā uz Putina vēlmi pārtraukt karu pret Ukrainu. “Ir skaidrs, ka ASV un Ukraina ir vienisprātis, aicinot uz pilnīgu pamieru uz 30 dienām. Un tas ir solis ceļā uz pastāvīgu pamieru. Un Putins to izsmej.”
“Viņš nopietni nedomā par karadarbības apturēšanu. Un Vašingtonā tagad rodas sajūta, ka cilvēki to atzīst un, ja tā var teikt, kritizē Putinu, sakot, ka Krievija pieprasa pārāk daudz un viņi nepieņem pamieru,” norādīja Volkers.
Tā vietā Krievijas prezidents piektdien paziņoja par trīs dienu “vienpusēju pamieru”, lai aizsargātu un nodrošinātu Uzvaras dienas parādi Maskavā.
“Putins nopietni neuztver pamieru. Viņš nopietni neuztver savu uzbrukumu pārtraukšanu. Es domāju, ka viņš šeit vēlas veikt politisku žestu, jo īpaši tāpēc, ka tas sakrīt ar viņa militāro parādi Maskavā,” sacīja Volkers, piebilstot, ka viņš būtu “pārsteigts, ja viņš ievērotu pat savu paša noteikto pamieru”.
Ko tagad darīs Vašingtona?
ASV viceprezidents Dž. D. Venss šonedēļ atzina, ka sarunas par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu nebūt nav tuvu Vašingtonas sākotnējām cerībām.
“Šobrīd krievi pieprasa noteiktu prasību kopumu, noteiktu piekāpšanos, lai izbeigtu konfliktu. Mēs uzskatām, ka viņi prasa pārāk daudz,” sacīja Venss.
ASV administrācija tagad var “pastiprināt savu retoriku par Krievijas agresiju un nevēlēšanos panākt pamieru”, sacīja Volkers.
Šis būtu pirmais solis, kam sekotu “atjaunots uzsvars uz sankcijām pret Krieviju”, iespējams, iekļaujot sekundāras sankcijas “pret tiem, kas palīdz Krievijai izvairīties no sākotnējām sankcijām pret naftu un gāzi, kā arī finanšu nozari”.
Un pats svarīgākais ir tas, ka Vašingtona turpinās piegādāt ieročus Ukrainai. “Tā nebūs no nodokļu maksātāju naudas. Manuprāt, ir beigusies tā apropriāciju ēra, kad nodokļu maksātāju nauda tika dota tikai Ukrainas finansēšanai. Taču es varētu iedomāties aizdevumus Ukrainai, aizdošanas-līzinga politiku (lendlīzi), kādu mēs darījām ar Apvienoto Karalisti Otrā pasaules kara laikā,” viņš piebilda.
Lai gan viņš neizslēdza iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu un to izmantošanu ieroču iegādei Ukrainai, “Kanāda virzās šajā virzienā, un mani nepārsteigtu, ja ASV rīkotos tāpat,” secināja Volkers.
