Savā runā Uzvaras parādē Maskavā 9. maijā Kremļa fīrers Vladimirs Putins gandrīz nepieminēja karu Ukrainā, kas ilgst jau ceturto gadu, un atturējās no draudu izteikšanas rietumvalstīm. Aptuveni 10 minūtes ilgā runā viņš galvenokārt runāja par Lielā Tēvijas kara dalībnieku varonību, kuri “mums novēlēja aizstāvēt Dzimteni, būt vienotiem, stingri aizstāvēt mūsu nacionālās intereses un tradicionālās vērtības”.
Putins paziņoja, ka visi krievi atbalsta SMO (speciālā militārā operācija) dalībniekus. “Mēs lepojamies ar viņu drosmi un apņēmību, gara spēku, kas mums vienmēr ir nesis tikai uzvaru,” viņš teica. Ar agresiju pret Ukrainu netieši saistīti ir arī vārdi, ka Krievija tagad turpina cīņu pret “negantībām”, ko “pastrādā” “nacisma, rusofobijas un antisemītisma” atbalstītāji. “Patiesība un taisnīgums ir mūsu pusē,” apliecināja Kremļa vadītājs.
Iepriekšējās runās 9. maijā Putins daudz vairāk runāja par karu Ukrainā. Piemēram, 2022. gadā viņš gandrīz pusi savas runas veltīja šai tēmai. Viņš attaisnoja iebrukuma sākumu, uzsverot, ka šis lēmums bija “piespiedu kārtā” un “vienīgais pareizais”. Putins arī paziņoja, ka SMO kaujinieki cīnās, lai izskaustu no pasaules “bendes, sodītājus un nacistus”.
2023. gada parādē prezidents pieminēja “SMO dalībniekus”, kā arī Otrā pasaules kara veterānus un Krievijas bruņoto spēku militāros vadītājus. “Valsts drošība šodien ir atkarīga no jums; mūsu valstiskuma un mūsu tautas nākotne ir atkarīga no jums,” toreiz sacīja Putins. 2024. gadā viņš arī vairāk laika veltīja karam pret Ukrainu, iebrukuma dalībniekus nosaucot par varoņiem. Putins paziņoja, ka aiz pašreizējiem militārajiem spēkiem stāv “visa Krievija”, un arī Otrā pasaules kara veterāni par tiem uztraucas.
Šoreiz prezidents neizvirzīja nekādas pretenzijas pret Rietumiem, atšķirībā no pagājušā gada, kad viņš draudēja “ienaidniekiem” ar kodolieročiem. 2024. gada 9. maijā Putins brīdināja , ka Krievijas stratēģiskie spēki “vienmēr ir kaujas gatavībā”, un apsūdzēja “Rietumu elites” “revanšismā” un vēstures sagrozīšanā, lai it kā “attaisnotu pašreizējos nacistu sekotājus”. Viņš arī sacīja, ka Rietumi veicina reģionālos konfliktus.
Putins nolēma atturēties no pret Rietumiem vērstiem izteikumiem, jo parādē piedalījās Eiropu pārstāvošie Serbijas un Slovākijas līderi Aleksandrs Vučičs un Roberts Fico, kā arī Ķīnas vadītājs Sji Dzjiņpins, par kura ierašanos bija “liela cīņa”, laikrakstam “Dožd” pastāstīja politologs Aleksandrs Morozovs .
Parādē, kurā piedalījās 1500 militārpersonas un 183 tehnikas vienības, blakus Putinam sēdēja Sji Dzjiņpins un Otrā pasaules kara veterāni, 99 gadus vecais Jevgēņijs Znamenskis un 101 gadu vecais Ivans Martinuškins. Papildus Krievijas militārpersonām, desantniekiem un specvienībām no Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Tadžikistānas, pa Sarkano laukumu soļoja goda sardze no Kirgizstānas, Turkmenistānas un Ķīnas, Ēģiptes militārā policija, kadeti no Vjetnamas, kā arī karavīri no Uzbekistānas, Laosas, Mongolijas un Mjanmas.
KTDR militārpersonas parādē nepiedalījās, bet tribīnēs atradās Ziemeļkorejas virsnieki. Parādes beigās Putins piegāja pie viņiem un pateicās par palīdzību Kurskas apgabala atbrīvošanā.
Klātesošajiem pirmo reizi tika parādīti Irānas “Shahed” dronu Krievijas analogi – “Geran-2”, kā arī “Lancet” un “Orlan”, kas ikdienā tiek izmantoti, lai uzbruktu civiliem mērķiem Ukrainā, kā arī starpkontinentālās raķetes “Jars”, kas spēj nest kodolgalviņas. Parādē tika prezentēti arī trīs mūsdienu krievu tanku modeļi, taču Armata starp tiem nebija. Tāpat auditorijai netika parādīta Orešņika raķešu sistēmas palaišanas iekārta.
