Ņemot vērā veidu, kā Maskava ir pārorientējusi savu ekonomiku uz karu, ir viegli noticēt, ka Krievijai karā ir visas priekšrocības. Taču tas tā nav, laikrakstā The Telegraph atzīmē bijušais NATO ātrās reaģēšanas bataljona komandieris Hamišs de Bretons-Gordons.
“Vladimirs Putins bija spiests nostiprināt aizsardzību ap savu pili uz ziemeļiem no Maskavas, lai aizsargātos pret spēcīgiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Satelītattēli liecina, ka ap plašā meža laukuma perimetru Valdaja ezera krastā tika izvietotas vismaz septiņas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas,” raksta de Bretons-Gordons.
Vai šī izskatās pēc valsts, kura tūlīt gūs izšķirošas uzvaras? Kopš Ukrainas bezpilota lidaparātiem un raķetēm ir atļauts trāpīt mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, tie ir iznīcinājuši gaisa bāzes, naftas bāzes, komandpunktus un, jo īpaši, Krievijas Melnās jūras floti. Tas viss lika Maskavas militārajai pavēlniecībai, saskaņā ar Vašingtonas domnīcas ”Kara izpētes institūts”, “piešķirt prioritāti ierobežotiem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, lai nosegtu tos mērķus, kurus tā uzskata par īpaši svarīgiem”.
Galvenais Ukrainas veiksmes elements bezpilota lidaparātu izmantošanā ir bijis Rietumu ierobežojumu atvieglošana triecieniem dziļi Krievijā. Tieši šī iemesla dēļ Kremļa nesenā ofensīva pret Ukrainas otro pilsētu Harkivu cieta neveiksmi: Putina armija bija spiesta apstāties dronu un raķešu triecienu dēļ, uzskata bijušais NATO ātrās reaģēšanas bataljona komandieris.
“Būtībā Krievija ir daudz neaizsargātāka, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Kijiva ir veiksmīgi pielāgojusi savu stratēģiju, ņemot vērā tās ierobežotos resursus. Tas, ko mēs darīsim nākamo četru mēnešu laikā, var noteikt Eiropas drošību uz paaudzēm, un Rietumu līderiem, kas vakar tikās Apvienotajā Karalistē [Eiropas politiskās kopienas samitā], ir jādod Ukrainai brīvas rokas, lai tā varētu iegūt izšķirošu pārsvaru. ” piebilst de Bretons-Gordons.
