Krievija karā ar Ukrainu rezultātā neko nav zaudējusi, teica prezidents Vladimirs Putins un neiztika arī bez citāta no populārās krievu tautas pasakas, kurā, pēc viltīgās lapsas padoma, vilks ar asti āliņģī zivis ķēra.
Pēc Putina domām, lēmums uzsākt iebrukumu, kas izraisīja Krievijai starptautisku izolāciju un sankcijas, kuras valsts nav pieredzējusi kopš padomju laikiem, bija “apzināti”.
“Mēs neko neesam zaudējuši un nezaudēsim,” viņš otrdien sacīja, uzrunājot Austrumu ekonomikas foruma viesus, kuru vidū 2022.gadā bija Mjanmas militārās huntas līderis Mins Aungs Hleins un KTDR vēstnieks Sins Hončols.
Lai gan vairāk nekā tūkstotis ārvalstu kompāniju pameta Krieviju, aviācijas nozare palika bez ārvalstu lidmašīnām, bankas tika atvienotas no pasaules valūtām un SWIFT sistēmas, valstī sabruka autorūpniecība, metalurģija un autobūve, un valdība prognozēja sabrukumu ekonomikā, kādas nebija kopš PSRS sabrukuma, prezidentaprāt, pašreizējā situācija Krievijai ir nesusi plusus.
“Galvenais ieguvums ir mūsu suverenitātes nostiprināšana, un tas ir tagad notiekošā neizbēgams rezultāts,” sacīja Putins.
“Jā, protams, ir zināma polarizācija gan pasaulē, gan valsts iekšienē. Taču domāju, ka tas nāks tikai par labu,” viņš piebilda.
Krievijas rīcība, pēc Putina domām, “ir vērsta uz palīdzību Donbasa iedzīvotājiem”, un tas ir “pienākums”, kas tiks “pildīts līdz galam”. Runājot par ekonomiku, tā “tiek galā” ar Rietumu agresiju, uzsvēra prezidents.
Līdz gada beigām IKP saruks tikai par 2% vai nedaudz vairāk, prognozēja Putins, piebilstot, ka Kremlis ir gatavs skarbi reaģēt uz jaunajiem rietumvalstu pasākumiem.
Krievijas energoresursu “cenu plūsma”, par ko Rietumvalstis apspriež un par kuru naftai jau ir panākta vienošanās G7 līmenī, pēc prezidenta domām, tikai vēl vairāk sadārdzinās energoresursus.
“Mēs vispār neko nepiegādāsim,” draudēja Putins. “Ne gāzi, ne naftu, ne ogles, ne mazutu – nekas. Un mums atliek tikai viena lieta: pateikt “Salsti, salsti, vilka aste.”
Atgādināsim, ka Krievija pirms kara saņēma pusi no visiem eksporta ieņēmumiem no naftas un gāzes pārdošanas – 241 miljardu USD no 490 miljardiem USD 2021. gadā. Gāzes piegādes pārtraukšana Eiropai atņems budžetam 400 miljardus rubļu ikgadējos nodokļu ieņēmumus, liecina Krievijas valdības aplēse, kas sagatavota slēgtā ziņojuma ietvaros.
Tajā pašā dokumentā (citē Bloomberg) amatpersonas atzīst, ka ar iebrukuma Ukrainā sekām būs jācīnās vairākām krievu paaudzēm: pesimistiskā scenārija gadījumā pat 2030. gadā ekonomika neatgūsies no IKP neveiksmes, kas ilgs trīs gadus un sastādīs 11,9% kritumu.
