Krievijas fīrers Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija neplāno sagrābt Kijivu. Tā viņš atbildēja uz jautājumu par jauno mobilizāciju, tiekoties ar “militārajiem korespondentiem” Kremlī.
Pēc valsts vadītāja domām, šobrīd nav jēgas mobilizēties, jo brīvprātīgo komplektēšana “nav slikta”. Kopš janvāra Aizsardzības ministrija karam Ukrainā ir savervējusi 156 000 līgumkaravīru un brīvprātīgo, sacīja Putins. “Pēdējās nedēļas laikā ir parakstīti deviņarpus tūkstoši līgumu. Nedēļas laikā. Šajos apstākļos … mobilizācija, protams, nav nepieciešama,” piebilda prezidents.
Putins norādīja arī, ka “daži darboņi” aicina “steidzami savervēt” armijā vēl 1-2 miljonus cilvēku. Tomēr mobilizācijas jautājums ir jāizlemj atkarībā no izvirzītajiem mērķiem, viņš piebilda: “Vai mums jāiet uz Kijivu? Ja jā, tad nepieciešama mobilizācija, ja nē, tad nē. Tagad mobilizācija vairs nav vajadzīga. Putins sacīja, ka viņš arī neredz iemeslu karastāvokļa ieviešanai visā Krievijā.
Vienlaikus valsts vadītājs uzsvēra, ka tā dēvētās “speciālās operācijas” mērķi “mainās atbilstoši esošajai situācijai, taču kopumā mēs neko nemainīsim”.
Pagājušā gada pavasarī medijs ”Svarīgi stāsti”, atsaucoties uz militārajam departamentam tuvu avotu, ziņoja , ka Krievijas vadība pieprasījusi Aizsardzības ministrijai veikt jaunu mēģinājumu ieņemt Kijivu liela mēroga ofensīvas ietvaros. Rezultātā Krievijas armijas ziemas-pavasara uzbrukums izvērtās par neveiksmi un vērienīgiem tehnikas zaudējumiem, un kā nozīmīgākais sasniegums bija Bahmutas ieņemšana, kurai Krievijas karaspēks uzbruka kopš pagājušā gada augusta.
Sarunā ar “militārajiem korespondentiem” Putins komentēja arī uzbrukumus Belgorodas apgabalam. Maijā reģions apšaudīts 130 reizes, no Šebekino evakuēti vietējie iedzīvotāji, reģionā vairākkārt iekļuvuši diversanti ar tanku un citas smagās tehnikas atbalstu. Prezidents atzina, ka Belgorodas apgabalā karojuši obligātā dienesta karavīri, kuri, pēc viņa vārdiem, sevi parādījuši no labākās puses. Bet ģenerālis Lapins personīgi devās kaujā ar dienesta ieroci.
“Protams, šajā uzbrukumā nav nekā laba. Principā ja varētu paredzēt, ka ienaidnieks tā uzvedīsies, droši vien būtu labāk sagatavojušies,” sacīja prezidents.
Putins rosināja apsvērt sanitārās zonas izveidi Ukrainas teritorijā, lai pārtrauktu Krievijas pierobežas apgabalu apšaudi.
