Kremļa fīrers pavēlējis izveidot jauno vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmu Orešņik masveida ražošanu. To viņš norādīja, tiekoties ar Aizsardzības ministrijas vadību un militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvjiem. “ Pieņemsim, ka lēmums par ražošanu ir pieņemts. Patiesībā tas ir organizēts,” viņš teica.
Putins sacīja, ka Orešņik izmēģinājums, kura laikā tika uzbrukts Dņipro, bijis veiksmīgs, kā arī norādīja, ka Krievijai ir šo raķešu krājumi. Viņš izteica pateicību sistēmas izstrādātājiem un piebilda, ka šobrīd tiek izmēģinātas vēl vairākas līdzīgas raķešu sistēmas, kuras plānots laist masveida ražošanā.
Pēc Putina domām, Orešņik nevar uzskatīt par stratēģisku ieroci vai starpkontinentālo ballistisko raķeti. Tomēr, ja to izmanto masveidā, tā efektivitāte ir salīdzināma ar stratēģiskā ieroča efektivitāti. Pasaulē nav pretdarbības šai sistēmai, to nevar pārtvert, apliecināja valsts vadītājs.
19. novembrī Vladimirs Putins apstiprināja jaunu kodoldoktrīnu. Tā paredz iespēju izmantot kodolieročus ne tikai kodoluzbrukuma gadījumā, bet arī bezpilota lidaparātu un spārnoto raķešu uzbrukuma gadījumā ar kodolieročiem nesaistītām kaujas galviņām vai arī tad, ja pastāv draudi zaudēt daļu no kodolieročiem. valsts teritorija.
21.novembrī Krievija veica masīvu raķešu triecienu Ukrainas teritorijai. Putins vēlāk sacīja, ka Orešņik testi tika veikti uzbrukuma ietvaros. Pēc viņa teiktā, tā bija atbilde uz Ukrainas bruņoto spēku triecieniem Brjanskas un Kurskas apgabaliem, izmantojot amerikāņu ATACMS raķetes un Francijas un Lielbritānijas Storm Shadow. Putins arī brīdināja to valstu valdošo eliti, kuras “plāno izmantot militāros kontingentus pret Krieviju”, ka Maskava “agresīvu darbību” gadījumā reaģēs “izlēmīgi un spoguļveidā”.
Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka Krievija izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM), lai dotu triecienu Dņipro. Pentagons paziņoja, ka Orešņik ir modificēta RS-26 Rubež ICBM versija. Žurnālists Marks Krutovs, analizējot Orešņik fotogrāfijas, atklāja, ka tā konstrukcijā ir izmantota daļa, kas izmantota ballistiskajā raķetē R-30 Bulava, kas tika izstrādāta kopš 90. gadiem.
Pēc trieciena ASV un Eiropas amatpersonas ieteica ASV prezidentam Džo Baidenam apsvērt iespēju atgriezt Ukrainai pēc PSRS sabrukuma zaudētos kodolieročus. Pēc iniciatīvas atbalstītāju domām, tas varētu kļūt par spēcīgu atturēšanas līdzekli Krievijai. Paralēli Ukraina sāka sarunas ar Vašingtonu par modernu pretraķešu aizsardzības sistēmu piegādi, kas spēj notriekt ICBM. Starp apspriestajām iespējām ir uzlabotas pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot un Aegis sistēmas, kas jau ir izvietotas ASV Jūras spēku bāzē Polijā.
Bild eksperts Džulians Rēpke uzskata, ka Orešņik izmantošana liecina par Kremļa izmisumu, nevis spēku. Pēc viņa domām, dārgas eksperimentālās raķetes izmantošana pret mērķi, kas atrodas 1000 km attālumā no poligona, izskatās pēc mēģinājuma iebiedēt Ukrainas Rietumu sabiedrotos.
Līdzīgu viedokli pauda arī Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi. Viņi norādīja, ka ne Orešņik trieciens, ne Putina izteikumi neliecina par būtisku Krievijas militāro spēju pieaugumu vai Kremļa gatavību izmantot kodolieročus. Eksperti norādīja uz Kremļa retorikas nekonsekvenci par “sarkanajām līnijām” un pauda pārliecību, ka Putina zobenu grabēšana nedrīkst atturēt Rietumus no palīdzības Ukrainai.
Putins, gaidot sarunas ar ASV ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, paaugstina likmes, dodot mājienus uz iespējamību, ka Krievija izmantos kodolieročus, taču maz ticams, ka viņš izlems spert šo soli, saka politologs un bijušais runu autors. Krievijas prezidents Abass Gaļamovs. Pašreizējie Putina draudi nav nekas vairāk kā “bravūra”, un pats valsts vadītājs un viņa svīta nav “samuraji”, bet gan pie greznības pieraduši cilvēki, uzskata politologs. “Patriotisms” un konfrontācija ar Rietumiem pašreizējai Krievijas vadībai ir nekas vairāk kā veids, kā noturēties pie varas, nodrošinot sev skaistu dzīvi, ko viņi noteikti nav gatavi apmainīt pret izredzēm iet bojā kodolkarā, saka Gaļamovs.
