Krievijas diktators gatavojas ilgam un nogurdinošam karam pret Ukrainu un Rietumiem. Par to savā rakstā The Times raksta Krievijas eksperts Marks Galeoti
Pēdējā Krievijas valdības pārkārtošanās liecina, ka diktators Putins plāno radikāli mainīt valsti un pārveidot to par pastāvīgi mobilizētu valsti, izvēršot pastāvīgus karus ar pamatīgām sekām pārējai pasaulei.
Galvenās izmaiņas valdībā bija ilggadējā Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu atcelšana no amata. Viņa vietu ieņēma bijušais vicepremjers Andrejs Belousovs.
“Jauns cilvēks, pēc izglītības ekonomists, nav vairs karavīrs kā viņa priekšgājējs, bet viņš ir organizators un plānotājs, kura uzdevums ir sagatavot ministriju un valsti ilgam karam,” uzskata raksta autors.
Eksperts atgādināja, ka savā runā Federācijas padomē Belousovs sacīja, ka viņa prioritātes ir aizsardzības un civilās ekonomikas integrācija, kas faktiski nozīmē valsts ekonomikas nodošanu kara vajadzībām, kā arī ministrijas padarīšanu “patiesi atvērtu. uz inovācijām”, kas nozīmē vairāk nekā tikai jaunāko tehnoloģiju un dronu iegādi.
“Saglabājot spiedienu uz ilgstošiem mērķiem Ukrainas austrumos, piemēram, Vremjajaras pilsētu, Krievija arī sāka jaunu operāciju ziemeļos, Harkivas virzienā, kas demonstrē tādu smalkuma līmeni, kāds nav bijis tās rokraksts šajā karā. Spēki nav pietiekami lieli, lai ieņemtu Harkivu, taču viņu mērķis ir neskaidrs: nolūks varētu būt ievest pilsētu artilērijas diapazonā, izveidot buferzonu pret Ukrainas uzbrukumiem pāri robežai vai apdraudēt Sumi rietumos,” raksta Galeoti.
Eksperts atzīmēja, ka Ukrainas varas iestādes tagad saskaras ar diezgan nepatīkamu izvēli. Ukrainai nav daudz rezervju, jo jaunās frontes stiprināšanai nepieciešams izvest karaspēku, savukārt Krievija ievieš jaunus jauninājumus – tagad, kad abām pusēm kļuvis tik bīstami nogādāt frontes līnijā bruņutransportierus, Krievijas karaspēks mobilitātei kaujas laukā izmanto motociklus un bagijus.
“Uzbrukumus arvien biežāk vada tā sauktie “bruņurupuču tanki”. Tie var izskatīties bezjēdzīgi, steidzoties uz priekšu zem neattīrīta metāla šķūnim līdzīgām virsbūvēm, taču kopā ar izsmalcinātām traucēšanas sistēmām un atmīnēšanas rullīšiem tie palīdz aizsargāt transportlīdzekļus un tajos esošos no bezpilota lidaparātiem, raķetēm un mīnām, kas ir ukraiņu labākā reakcija uz bruņotajiem uzbrukumiem,” raksta autors.
Viņš sacīja, ka tas parāda, kā krievi mācās, atsakoties no stingras doktrīnas ievērošanas un “bloķējot ukraiņu radošumu”.
Galeoti atzīmēja, ka jautājums par Krievijas Ģenerālštāba priekšnieku Gerasimovu radās, neskatoties uz Maskavas augstāko vadību, nevis pateicoties tai – otrdien izsludinātā pārveide Aizsardzības ministrijā ir mēģinājums aizpildīt šo robu.
“Viena no pirmajām prioritātēm, visticamāk, būs ministrijā plosošās korupcijas apkarošana. Krievijas galvenā militārā prokurora jaunākā aplēse liecina, ka tiek nozagti līdz 40 procenti no visiem iepirkumu līdzekļiem – piemēram, tās karavīriem Ukrainā tika izsniegtas lētas ķīniešu rācijas, nevis droši radioaparāti, kas ir aizsargāti, tie tika apsolīti,” teikts materiālā.
Jaunais Aizsardzības ministrijas priekšnieks Belousovs ātri atlaida trīs ministru vietniekus no Šoigu komandas, un jau notikuši vairāki aresti, tostarp arestēts bijušais ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs, kurš pirmdien tika aizturēts apsūdzībās korupcijā. Tomēr “ne visa mirusī koksne ir aizslaucīta.”
“Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs izrādījās slikts kara laika vadītājs: bez izdomas, neelastīgs, izšķērdīgs pret karavīriem un aizdomīgs pret saviem biedriem… Pēc ieraduma aizsardzības ministrs pats izvēlas savu vecāko karavīru, bet līdz šim Putins it kā grib, lai Gerasimovs paliek, trešdien sakot, ka neparedz izmaiņas ģenerālštābā,” saka žurnālists.
Autors atzīmēja, ka lielākie pārkārtojumi liecina, ka Putins paredz ilgstošu noplicināšanas karu, kas, pēc viņa domām, būs atkarīgs no tā,kā tiks veidotas, viņaprāt, trīs galvenās Krievijas stiprās puses: tās militāri rūpnieciskais komplekss, iedzīvotāji un vēlme uzvarēt.
“Daudzos veidos padomju sistēma, sākot no plānveida, militarizētas ekonomikas un beidzot ar vienas partijas politiku, atgriežas. Pat saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem drošības izdevumi ir vairāk nekā dubultojušies līdz 6,7 procentiem no IKP (reālais skaitlis, visticamāk, ir lielāks). Putins ir izklāstījis sešu gadu plānu nācijai, un valsts un privātā ekonomika atkal ir atstāta aiz muguras.
Raksta autors norāda, ka pastāvīgi karojošas valsts izveidei ir daudz pozitīvu priekšrocību valdībai – tas nozīmē, ka valsts rūpīgāk kontrolēs ekonomiku, līdz ar to Putinam pietuvinātajiem būs lielākas iespējas zagt. Tāpat militarizētā valstī ir vieglāk attaisnot kritisku balsu apspiešanu un ir alibi visiem neizpildītajiem solījumiem par ekonomiku, infrastruktūru un sociālo drošību.
“Ukrainā tas nebeigsies. Diemžēl maz ticams, ka tuvāko gadu laikā šis konflikts tiks atrisināts, bet jebkurā gadījumā Putins ir licis saprast, ka viņš to pēc būtības uztver kā pilnvaru karu ar Rietumiem Nav ticamu pierādījumu.” ka viņam ir vēlme uzsākt tiešu konfliktu ar NATO, bet viņš sevi uzskata par tādu, kurš jau karo – ekonomiskajā, politiskajā, kultūras un sociālajā jomā – ar Rietumiem,” saka Galeoti.
Pēc viņa teiktā, diktators Putins saprot, ka pēc jebkura tradicionālā mēra Rietumi ir daudz varenāki – NATO kopējais IKP ir vairāk nekā 20 reizes lielāks nekā Krievijas.
“Tomēr krievi ir arī meistarīgi ģeopolitiski partizāni, kas kaujas lauku ved tur, kur viņi ir spēcīgākie un mēs esam vājākie. Tā ir Putina jaunā impērija: militarizēta, autoritāra Krievija, kas tiecas uzsākt globālu politisko, diplomātisko un ekonomisko karu ar Rietumiem, pat ar cenšanos apspiest pretestību Ukrainā,” rezumē eksperts.
