Donalda Trampa draudi noteikt 100 procentu tarifus valstīm, kas iepērk Krievijas naftu, un 50 dienu ultimāts, pieprasot pamieru, nav spējuši ietekmēt Krievijas augstākās vadības domāšanu.
Trīs Kremlim pietuvināti avoti aģentūrai Reuters pavēstīja, ka Vladimirs Putins nav baidījies no stingrāku ASV sankciju iespējamības un ir apņēmies turpināt karu, līdz Rietumi piekritīs viņa nosacījumiem par izlīgumu.
Viņi norādīja, ka Putina teritoriālās pretenzijas varētu paplašināties, Krievijas karaspēkam, kas jau kontrolē piekto daļu Ukrainas, virzoties uz priekšu.
Viens no avotiem aģentūrai Reuters pastāstīja, ka turpmākajos mēnešos kaujas laukā iespējama jauna eskalācija. Vēl divi avoti norādīja, ka Putins varētu cīnīties, līdz Ukrainas aizsardzība sabruks, neskatoties uz zaudējumiem, ko Rietumu izlūkdienesti lēš miljona bojāgājušo un ievainoto cilvēku apmērā.
“Krievija rīkosies, balstoties uz Ukrainas vājumu,” aģentūrai Reuters pastāstīja viens no avotiem. Pēc viņa teiktā, Putins varētu apturēt ofensīvu, ja pārņemtu pilnīgu kontroli pār visiem četriem anektētajiem reģioniem un sastaptos ar Ukrainas bruņoto spēku pretestību. Ja fronte sabruks, “sāksies vēl lielāka cīņa par Dņipro, Sumi un Harkivu,” sacīja avots.
Putins joprojām vēlas juridiski saistošas garantijas, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem, ka tiks atzītas tās anektētās teritorijas, ka Ukrainas bruņotie spēki tiks ierobežoti un, ka krievvalodīgie valstī tiks aizsargāti. Viņš ir gatavs apspriest drošības garantijas Kijivai no pasaules lielvarām, lai gan pagaidām nav skaidrs, kā tās varētu darboties, avoti pastāstīja Reuters.
“Putins uzskata, ka neviens ar viņu nav nopietni runājis par miera nosacījumiem Ukrainā, tostarp amerikāņi. Tāpēc viņš turpinās, līdz iegūs to, ko vēlas,” sacīja aģentūras avots.
Vienlaikus, kā vēsta Reuters avoti, Putins uzskata, ka Krievijai ir priekšrocības ne tikai kaujas laukā, bet arī ekonomiski, jo valsts munīcijas ražošana ir lielāka nekā visām NATO valstīm kopā.
