Demilitarizētajai zonai Ukrainā jāatrodas tādā attālumā, kas nodrošinātu mierīgo Krievijas pilsētu drošību, sacīja Vladimirs Putins. ”Vai tā atkal ir Kijiva trīs dienu attālumā?”, jautā Ukrainas Politikas institūta direktors Ruslans Bortņiks, un izsaka savu viedokli
Kā vienu no kara posmiem Krievija var apsvērt iespēju izveidot “ buferzonu ” Ukrainas teritorijā gar robežas ar Krieviju perimetru – tādā platumā, lai novērstu Krievijas teritorijas apšaudīšanu no Ukrainas.
Jo īpaši tāpēc Ukraina tuvākajā nākotnē sagaida plaša mēroga Krievijas karaspēka ofensīvu. Pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Oleksija Daņilova teiktā, tā sāksies pirms 24. februāra. Viņš neizslēdz nevienu nākamo divu vai trīs nedēļu scenāriju : ” Galvenās cīņas vēl tikai priekšā!”
Arī Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecība uzskata, ka ir iespējams, ka ienaidnieks frontē mēģinās gūt zināmus panākumus līdz iebrukuma gadadienai.
Krievija skaidri norāda, ka viņi ir gatavi veikt militāras operācijas tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu “ģeopolitiskos mērķus ”, kurus neviens nesaprot : viņi, iespējams, liek likmi, ka Rietumvalstīm galu galā apniks atbalstīt Ukrainu.
Un sagaidāms, ka iebrukuma gadadienas priekšvakarā Vladimirs Putins nodos vēstījumu Federālajai asamblejai un pasludinās (līdz nāvei pārbiedēto) krievu “vienotību” un viņu “beznosacījumu atbalstu ” (pretējā gadījumā, cietums) karam.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka jo vairāk tāla darbības rādiusa ieroču tiks piegādāts Ukrainai, jo plašāka būs buferzona, lai novērstu “Krievijas teritoriju” apšaudi. Krievijas amatpersonas par tādām uzskata arī sagrābtās Ukrainas reģionu daļas un Krimu ar Sevastopoli.
Ja sekojam šai loģikai, tad Krievija paziņo savas pretenzijas uz Harkivu, Sumi un pat Čerņihivu – pretējā gadījumā “buferzonu” nevar uztvert kā teritoriju sagrābšanu. Ukrainai jau ir patīkama pieredze, izraidot Krievijas karaspēku aptuveni no tām vietām, un maz ticams, ka Ukrainas armija ļaus tos atkal sagūstīt. Šis ir pirmkārt. Bet, otrkārt, Ukraina sagaida ieroču piegādes ar 150 km darbības rādiusu, un ko tad, atbildot, Krievija izvirzīs pretenzijas uz Kijivu? Vai tiešām atkal trīs dienās?
Vienkārši sakot, šis paziņojums ir atzīšana, ka Ukrainu uzvarēt nebija iespējams.
“Buferzona” ir paredzēta iekšējai lietošanai, uzskata militārais eksperts Oļegs Ždanovs:
”Vladimira Putina paziņojumā par tā dēvēto “buferzonu” nav jaunas stratēģijas. Šī nav pirmā šāda veida izmaiņa “speciālās operācijas” mērķos. Pēc “Kijivas trīs dienu laikā” agresors izteica nodomu ieņemt Doņeckas un Luhanskas apgabalus un pievienot tiem 150 kilometrus garu “buferdrošības zonu”. Tagad viņš nesaka, cik platai jābūt šai zonai. Šis ir pirmais.
Otrkārt. Vladimirs Putins neprecizē, kur viņa kartē atrodas šī “drošības zona”. Kāpēc? Zaporižjas un Hersonas apgabalu sagūstīto daļu dēļ. Krievija visus šos reģionus “iekļāva” savā sastāvā, un, ja skaita no to robežām, rezultāts ir acīmredzams absurds. Un vienlaikus arī casus belli – ja pēkšņi izdodas kaut kā vienoties par pamieru (neiespējami).
Lai saprastu, ko saka Vladimirs Putins, es atradu formulu: 95% viņa vārdu ir iekšējai lietošanai un tikai 5% ārējai lietošanai. Viņš tagad ir vēlēšanu cīņā ar sevi, viņam ir jāiet sev tālu priekšā – jārada iedzīvotājiem demokrātijas ilūzija. (Būtu vienkāršāk sekot nelaiķa Žirinovska padomam un tikt kronētam, bet tas viņam ir biedējoši.) Tāpēc viņš pasludina “buferi”, un tāpēc viņš pats savus vēlētājus (pat mirušie balsos) sakrauj kaudzēs Avdijivkā, lai pasniegtu vismaz kaut kādu uzvaru.
Un tas ir arī mājiens uz slavenajiem vārdiem “viss notiek saskaņā ar plānu”. Nekad nav bijis skaidrs, kāds ir plāns (ja atceraties, bezjēdzīga “denacifikācija un demilitarizācija”), bet “buferzona” izskatās pēc kaut kā ļoti nopietna un stratēģiska. Pretējā gadījumā kā var kliedēt informāciju, ka droni lido virs Maskavas un skar naftas pārstrādes infrastruktūru?
Kopumā tas ir veids, kā pirms vēlēšanām piesegt sliktas ziņas. Un sliktā ziņa ir tā, ka ar Ukrainu nekas neizdodas.
