Kremlis arvien vairāk apzinās, ka Rietumi nepakļaujas diktatora Vladimira Putina kodoldraudiem, tāpēc meklē jaunus veidus, kā nostiprināt savas sarkanās līnijas. Par to raksta The Washington Post .
Publikācijas autori atgādina, ka tad, kad Putins brīdināja, ka Rietumu piekrišana, ka Ukrainas triecieni ar augstas precizitātes Rietumu ieročiem Krievijas teritorijā nozīmētu NATO valstu tiešu iesaistīšanos karā, Krievijas propagandisti “grabināja kodolieročus”.
“Taču Kremlī pieaug izpratne par to, ka atkārtota kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt apgriezienus, un Maskavas sarkanās līnijas tiek nepārtraukti pārkāptas,” uzskata raksta autori.
Analītiķi un augsta ranga Krievijas diplomātiem tuvu stāvošas amatpersonas saka, ka Putins meklē smalkāku un ierobežotāku atbildi uz Rietumu atļauju Ukrainai izmantot lielāka darbības rādiusa raķetes, lai uzbruktu Krievijai.
Viens no The Washington Post sarunu biedriem, kurš vēlējās palikt anonīms, atzīmēja, ka imunitāte pret kodoldraudiem jau ir izveidota, “un tie nevienu nebiedē”.
Tajā pašā laikā cits sarunu biedrs, krievu akadēmiķis, kuram ir arī sakari ar Krievijas diplomātiem, kodolscenāriju nosauca par “vismazāk iespējamo”.
Savukārt Francijas politisko konsultāciju aģentūras R-Politik dibinātāja Tatjana Stanovaja iebilst, ka ir varianti, kurus Putins nevēlas izmantot, taču ir arī citi, kurus viņš ir gatavs apsvērt jau šodien.
Viņasprāt, par kodolpasākumiem vai uzbrukumu NATO teritorijai tiks domāts tikai tad, ja “Putins sajutīs draudus Krievijas pastāvēšanai tās pašreizējā formā, uzskatot, ka citas izejas nav”.
Tomēr diktators joprojām ir pakļauts spiedienam reaģēt un pārtraukt nepārtrauktu sarkano līniju šķērsošanu.
Turklāt Putins saskata tendenci, ka Rietumu sabiedrotie turpina ļaut Ukrainai paplašināt savu darbību un, pēc Stanovajas teiktā, tas viņu biedē, īpaši, ja šī tendence izraisa raķešu uzbrukumu pieaugumu Krievijas teritorijā.
Tiek atzīmēts, ka Maskava var atbildēt ar sabotāžas operācijām pret militāriem mērķiem vai citu infrastruktūru Rietumos, kur Krievijas dalību būtu grūti pierādīt. Tomēr “viņš nevēlas, lai situācija pāraugtu par kaut ko dramatisku vai krasu”.
Tajā pašā laikā ar Kremli saistītais politologs Sergejs Markovs sacīja, ka augstākajos varas ešelonos pieaug izpratne par to, ka Krievijas Federācija daudz runāja par sarkanajām līnijām, bet neko nedarīja.
“Kādā brīdī mums būs jāpanāk eskalācija,” sacīja Markovs, piebilstot, ka Krievija ir pārliecināta, ka kādā brīdī Maskavai notiks uzbrukumi, tāpēc tai jātriec pirmajai.
Vienlaikus mediju sarunu biedri arī norādīja, ka ASV prezidenta amata kandidāta no Republikāņu partijas Donalda Trampa kampaņas dalībnieki Maskavas draudus izvirzīja par vienu no viņa priekšvēlēšanu kampaņas galvenajiem jautājumiem.
Pēc Markova domām, Putins var mēģināt palielināt draudus un izspēlēt “zelta kārti”, saasinot situāciju pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tādējādi “ASV baidīsies no kodolkara, un Tramps uzvarēs”.
Taču šobrīd Putins vēl tikai domā, kā aizstāt savu stratēģiju un neviens nesaprot, kādas atbildes viņš izvēlēsies katrai darbībai.
