Krievija ir atvērta miera sarunām ar Ukrainu, ceremonijā, kurā Kremlī pasniedza akreditācijas vēstules ārvalstu vēstniekiem, sacīja Kremļa fīrers Vladimirs Putins. “Krievija ir ne tikai gatava sarunām, bet noteiktā posmā – pašā šī konflikta sākumā – tā vadīja šīs sarunas,” viņš teica. Putins atgādināja, ka 2022.gada martā Turcijā tika izstrādāta “abpusēji pieņemama vienošanās no Ukrainas puses”, bet beigās Kijiva to noraidīja “pēc padoma no ārpuses”.
Kremļa vadītājs vērsa uzmanību uz ceremonijā klātesošajiem Japānas, Kanādas, Maltas, Albānijas, Jaunzēlandes, Itālijas, Spānijas, Īrijas, Dānijas, Beļģijas, Nīderlandes un Somijas pārstāvjiem. Viņš norādīja, ka saistībā ar karu Ukrainā Maskavas kontakti ar šīm valstīm ir “samazināti līdz minimumam”, un nosauca par “dziļi kļūdainu” “vairāku Rietumu valstu naidīgo kursu, lai eskalētu un pagarinātu Ukrainas konfliktu”. kas nozīmē “stratēģiskas sakāves” nodarīšanu Krievijai.
Putins piebilda, ka “nemeklē konfrontāciju” un izteica cerību, ka diplomāti palīdzēs veidot “objektīvu skatījumu” uz Krieviju un tās politiku un ka viņu valstis atgriezīsies pie “abpusēji izdevīgas sadarbības loģikas”.
Putins jau ceturto reizi divu nedēļu laikā paziņojis par gatavību sarunām ar Ukrainu. 18.oktobrī, tiekoties ar BRICS valstu mediju vadītājiem, viņš atzīmēja , ka Krievija piekrīt veikt dialogu par kara izbeigšanu, taču tikai pamatojoties uz 2022.gada pavasarī izstrādātajiem līgumiem. “Mēs Turcijā, Stambulā, ilgi vedām sarunas, un šo sarunu rezultāts bija dokuments, kuru parafēja Ukrainas delegācijas vadītājs. <…> Uz šī pamata mēs esam gatavi turpināt darbu,” toreiz uzsvēra Putins.
Fīrers šo tēmu atkārtoti aktualizēja 24.oktobrī preses konferencē pēc BRICS samita Kazaņā. Viņš sacīja, ka Ukrainai uz kaujas laukā piedzīvoto zaudējumu fona ir jāatgriežas pie dialoga par izlīgumu ar Krieviju. “Protams, būtu labāk sēsties pie sarunu galda, pamatojoties uz realitāti un to, kas notiek uz vietas,” sacīja Putins.
Jau nākamajā dienā, 25.oktobrī, viņš sacīja , ka ir gatavs iet uz “saprātīgiem kompromisiem” ar Ukrainu, taču kara iznākumam “jābūt par labu Krievijai” un jāņem vērā “realitāte, kas veidojas kaujas laukā”. “Bez šaubām, mēs šeit netaisīsimies piekāpties, nekādas apmaiņas nebūs,” intervijā raidījumam “60 minūtes” uzsvēra Putins.
Pēc tam Kijiva paziņoja, ka karam ir jābeidzas ar “pilnīgu un beznosacījumu” Krievijas karaspēka izvešanu no visas valsts teritorijas. “Tās ir prasības ne tikai no Ukrainas. Tās ir starptautisko tiesību prasības,” sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš piebilda, ka Kijiva ir “gatava ņemt vērā” citu izlīgumā ieinteresēto pušu viedokļus, tomēr “jebkurām korekcijām jābūt balstītām uz starptautiskajām tiesībām un taisnīgumu, Ukrainas robežu teritoriālo integritāti un neaizskaramību”, kā arī tās “pilnīga suverenitāte”. Tajā pašā laikā Jermaks noraidīja jebkādus “priekšlikumus, kas apdraud valsts pastāvēšanu” un tās pašnoteikšanās tiesības.
Viens no nosacījumiem miera sarunu sākšanai, ko Putins izvirzīja vasarā, bija Ukrainas karaspēka izvešana no Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem un šo reģionu atzīšana par Krievijas sastāvdaļu. Turklāt viņš pieprasīja Kijivas piekrišanu neitrālam, nesaistītam un no kodolieroču brīvas valsts statusam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos nosacījumus nosauca par ultimātu.
