Krievu jauniesauktie ir nonākuši liela militārā konflikta centrā Ukrainā, izjaucot seno tradīciju izvairīties no iesaistīšanās kaujās. Kā atzīmē The New York Times (NYT), Krievijā ir iedibināta prakse, ka obligātā dienesta karavīri netiek sūtīti uz priekšējām līnijām.
Šo principu balstīja likums, un tas bija svarīgi vecākiem, kuri cerēja pasargāt savus bērnus no kara šausmām. Taču Ukrainas pēkšņā ofensīva Kurskas apgabalā pārkāpa šo nerakstīto vienošanos.
Iesaucamo sūtīšana uz fronti ir nopietns trieciens Putina pozīcijām. Maskava tika pārsteigta nesagatavota: jaunie karavīri, kuri nebija apmācīti kaujai, tika sagūstīti, un daudzi tika iekļauti bezvēsts pazudušo sarakstā.
Iepriekšējais lēmums nosūtīt neapmācītus karavīrus uz Afganistānu un Čečeniju izraisīja spēcīgu iekšzemes pretestību, kas galu galā noveda pie konfliktu beigām. Tā, kad 2022. gadā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Putins pavēlēja jauniesauktajiem atgriezties mājās, paziņojot, ka uzdevumus veiks tikai profesionāli karavīri.
Bet, kad Ukraina ielauzās Kurskas apgabalā, jauniesauktie netika atsaukti. Daži savervētie stāstīja savām ģimenēm, ka tiek nosūtīti uz Kursku, lai pastiprinātu fronti, kas izraisīja spēcīgu reakciju sociālajos tīklos.
”Ahmat” komandieris Apti Alaudinovs uzrunāja vecākus, mudinot viņus pārtraukt sūdzēties, ka viņu dēli ir spiesti karot. Šī situācija izsaukusi arī kritiku par apmācību un ekipējuma trūkumu iesaucamo vidū.
Krievija saskaras ar rezervju trūkumu, lai cīnītos pret Ukrainas ofensīvu. Militārie analītiķi saka, ka būtu nepieciešami 30 000 līdz 40 000 karavīru, lai izspiestu Ukrainas spēkus no Kurskas, taču Krievija kavē šādu spēku izvietošanu, kas liecina par nopietniem upuriem un resursu ierobežojumiem.
Obligātā karadienesta karavīru izmantošana karos Kremlim ir kļuvusi par tabu, jo tas var izraisīt masu protestus, kā tas notika Afganistānas un Čečenijas karu laikā. Tomēr pēdējie notikumi liecina, ka šis tabu var tikt pārkāpts.
Petīcijās pret iesaukto sūtīšanu kaujā jau savākti tūkstošiem parakstu, taču ielu protesti vēl nav notikuši. Iesaucamo vecāki baidās par savu bērnu likteni, bet baidās atklāti runāt, jo draud represijas.
Krievija ir izvēles priekšā: vai nu eskalēt militāro darbību Ukrainā, vai riskēt ar iekšējiem protestiem, nosūtot uz fronti neapmācītus jaunus karavīrus.
