Vladimirs Putins parakstījis divus likumus, kas ļauj apsūdzētos atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņi tiek iesaukti militārajā dienestā vai noslēdz līgumu ar Aizsardzības ministriju “mobilizācijas vai kara laikā”. Dokumenti jau ir publicēti Krievijas juridiskās informācijas portālā.
Ar šiem likumiem tiek veikti grozījumi Krievijas Kriminālprocesa kodeksa 238.pantā “Kriminālprocesa apturēšana”, kur par pamatu kriminālvajāšanas izbeigšanai tiek pievienots militārais dienests pēc iesaukšanas vai līguma mobilizācijas, karastāvokļa vai kara laikā. Tiesa šādu lēmumu var pieņemt pēc militārās vienības vai iestādes vadības pieprasījuma.
Valsts dome šo likumprojektu pieņēma 24.septembrī, un jau nākamajā dienā Federācijas padome to apstiprināja. Iepriekš uz fronti tika savervēti tikai tie, par kuriem notiek izmeklēšana un notiesātie, bet tagad saskaņā ar Putina parakstīto likumu varasiestādes varēs oficiāli savervēt arī apsūdzētos. Avoti no Aizsardzības ministrijas un juristi, kas strādā ar krimināllietām, medijam ”Svarīgi stāsti” pastāstīja, ka tuvākajā laikā Ukrainā karā varētu tikt nosūtīti aptuveni 24 tūkstoši cilvēku.
Tikmēr pirmstiesas aizturēšanas centrs jau ir sācis mudināt ieslodzītos parakstīt līgumu, pastiprinot ieslodzījuma apstākļus, sacīja advokāts Dmitrijs Zahvatovs. Pēc viņa teiktā, tas tiek darīts varas iestāžu nevēlēšanās izsludināt mobilizācijas otro vilni. Krievijas Ģenerālštābam tuvu stāvošs avots atzīmēja, ka ieslodzīto skaits, kas ir gatavi doties uz fronti, samazinās, bet par vieglām apsūdzībām notiesātie, kuri drīzumā tiks atbrīvoti, nelabprāt piekrīt karot. “Krievijā ievērojama daļa no šī kontingenta jau ir izvilkta, tāpēc mums pie ieejas ir jāuzņem potenciālie ieslodzītie,” skaidroja “Svarīgi stāsti” sarunu biedrs.
2022. gada rudenī varas iestādes sāka aktīvi vervēt ieslodzītos, lai tie piedalītos karadarbībā, jo frontē trūka “lielgabalu gaļas”. Ieslodzītajiem tika piedāvāts parakstīt līgumu, pēc kura viņiem tika apsolīta apžēlošana. Kā ziņo BBC un Mediazona, ”Vāgnera” PMK ietvaros vien par dalību karā tika atbrīvots vairāk nekā 31 tūkstotis ieslodzīto. Šajos datos nav iekļauti citās vienībās karojušie.
Valsts domes deputāti iepriekš brīdināja par noziedzīgās aktivitātes pieaugumu pēc noziedznieku atgriešanās no frontes. Ģenerālprokurors Igors Krasnovs ziņoja, ka pirmajā kara gadā sevišķi smagu noziegumu skaits palielinājies par 9,4%, sasniedzot gandrīz 125 tūkstošus lietu. 2023. gadā šis skaitlis pārsniedza 142 tūkstošus, paredzot 133 tūkstošus.
Kā informēja Krievijas IeM, 2024.gada pirmajos piecos mēnešos organizēto noziedzīgo grupējumu pastrādāto noziegumu skaits palielinājies par 76% (līdz 16,9 tūkstošiem), salīdzinot ar pirmskara 2021.gadu. Vasaras beigās tika fiksēts 13 gadu rekordliels smagu un īpaši smagu noziegumu pieaugums – no 2024.gada janvāra līdz augustam to skaits sasniedza 403 537, noziedzības pieaugums bija īpaši jūtams arī Krievijas dienvidu un rietumu reģionos tāpat kā Maskavas reģionā.