Dažus mēnešus pirms prezidenta Vladimira Putina “inaugurācijas” 2024. gada maijā Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzstāja uz jaunu mobilizācijas posmu, taču Krievijas diktators šo ideju noraidīja, raksta The Wall Street Journal (WSJ)
Kremļa vadītājs, pēc iWSJ teiktā, sacīja, ka vēlas izmantot tikai līgumkaravīrus, lai papildinātu karaspēku un kompensētu zaudējumus frontē, taču tagad viņš ir pakļauts spēcīgam spiedienam, jo gandrīz 3 kara gados Krievijas bruņotie spēki. ir zaudējuši aptuveni 1 miljonu nogalināto un ievainoto cilvēku.
Mobilizācijai Putinam var būt nopietnas politiskas sekas, norāda medijs. Taču tajā pašā laikā Krievija kaujas laukā zaudē vairāk karavīru, nekā spēj savervēt viņu vietā, teikts materiālā.
“Spēki šobrīd ir nepietiekami, lai sasniegtu sākotnējos kara mērķus: izvest Ukrainu no konflikta, iedragāt tās militāro potenciālu vai aizsargāt Krievijas teritorijas pierobežas rajonus. Arvien vairāk cilvēku saka, ka mobilizācija ir neizbēgama,” stāsta medija avots.
Žurnālisti ziņo, ka pirmā mobilizācijas viļņa laikā Krievijā, kura laikā okupanti plānoja papildināt armiju par 300 tūkstošiem cilvēku, Krievijas varas iestādes saskārās ar protestiem un nepieciešamību slēgt robežu atsevišķos reģionos. Saskaņā ar viņu datiem, lai gan Krievijai ir pārsvars iedzīvotāju skaita ziņā salīdzinājumā ar Ukrainu, personāla trūkums viņiem joprojām ir nopietna problēma.
“Krievija nepiekrita nosūtīt galvenos frontes spēkus uz Kursku, taču ierobežojumu dēļ tā bija spiesta pārvietot karaspēku no Hersonas un Zaporižjas, kur tie bija mazāk vajadzīgi,” sacīja Amerikas domnīcas pētniecības institūta ārpolitikas vecākais līdzstrādnieks Robs Lī .
Pēc dažām aplēsēm, Krievija dienā armijā savervē aptuveni 1000 cilvēku, savukārt, pēc Lielbritānijas datiem, okupanti katru dienu frontē zaudē aptuveni 1100 karavīru. Materiāls liecina, ka Krievijas līderi nesludina jaunu mobilizācijas vilni, baidoties, ka šis process izjauks “delikāto līdzsvaru” sabiedrības uztverē par karu – tas var radīt Putinam bīstamas politiskas sekas.
Neatkarīgais socioloģijas dienests Levada centrs Krievijā publicējis aptaujas datus, kuros 46% agresorvalsts iedzīvotāju atzina, ka baidās no mobilizācijas (tas ir par 12% vairāk nekā 2024.gada februārī).
