Gandrīz trīs aizvadītā kara gadus Krievijas kara ekonomika atrodas uz robežas. Galvenie ieroču veidi ir gandrīz izsmelti. Par to raksta Foreign Policy.
“Tagad, kad Donalds Tramps atgriežas Baltajā namā, Krievijas kara ekonomikas patiesā stāvokļa noskaidrošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Viņa padomnieki uzskata, ka Ukrainai ir jāpiekrīt mieram ar jebkādiem nosacījumiem, jo Krievija it kā spēj turpināt karu daudzus gadus. Tomēr detalizēta pierādījumu analīze atspēko šo apgalvojumu,” teikts rakstā.
Krievijas ekonomika izrādījās stabilāka, nekā domāja analītiķi. Pēc gandrīz trīs kara gadiem tai izdodas apiet sankcijas, pārdodot energoresursus, kontrolējot situāciju. No pirmā acu uzmetiena Krievijā viss iet labi: IKP aug, bezdarbs samazinās un aizsardzības ražošana paplašinās.
“Neskatoties uz šiem sasniegumiem, Krievijas militārā ekonomika virzās strupceļā. Skaidrs, ka Kremlis slēpj visu patiesību par kara un sankciju radītajām ekonomiskajām grūtībām. Krievija nekad nespēja sasniegt ieroču ražošanas tempus, lai kompensētu zaudējumus frontē. Jau šobrīd aptuveni puse no visiem artilērijas lādiņiem, ko Krievija izmanto Ukrainā, nāk no KTDR,” raksta Foreign Policy.
Saskaņā ar publikāciju Krievijas armija neizbēgami saskarsies ar akūtu šāviņu trūkumu jau 2025. gadā.
Viena no lielākajām Krievijas problēmām ir tanku un ieroču trūkums. To zaudējumi frontē ir milzīgi (apmēram 320 vienības mēnesī), un ražošanas apjomi ir tikai aptuveni 20 vienības. Padomju Savienības rezervju pilnīga izsīkšana gaidāma arī 2025. gadā.
“Tikai Ķīnas lēmums nodrošināt ieročus no savām rezervēm varētu novērst ieroču krīzi Krievijā,” raksta izdevums. Taču Pekina šādu soli, visticamāk, nespers.
Krievijā ir līdzīga situācija ar bruņumašīnām. Krievijas armija frontē vidēji mēnesī zaudē 155 kājnieku kaujas mašīnas un saražo aptuveni 17 vienības.
Zīmīgi, ka kara beigas Krievijai nebūs glābiņš.
Ja Kremlis tagad beigs karu, tas novedīs valsti pie straujas ekonomiskās lejupslīdes. No frontes atgriezīsies karavīri, fiziski un garīgi kropli, kuri nespēs sevi realizēt. Daudzi militāro rūpnīcu darbinieki zaudēs darbu ražošanas samazināšanas dēļ, un tas apdraud iekšējo stabilitāti.
“Pēckara Krievijas lejupslīdes apmēri būs katastrofāli, jo kara dēļ tika slēgta Krievijas civilā ekonomika, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi… Pēckara Krievijā samazinātais civilais sektors nespēs nodarbināt karavīrus un bijušos militāri rūpnieciskā kompleksa strādniekus,” atzīmē Foreign Policy.
Putins nokļuvis ļoti nepatīkamā dilemmā. No vienas puses, viņš nevar turpināt karu resursu izsīkuma dēļ, no otras puses, viņš nevar to beigt, jo tas novedīs valsti pie ekonomiskā un sociālā sabrukuma.
Ja Putins saglabās augstu militāro izdevumu līmeni pēc kara beigām, tas apglabās valsts ekonomiku, un Krievija atkārtos sabrukušās PSRS likteni.
Ir vēl viens ļoti bīstams variants – ekspansīvas, agresīvas politikas turpināšana bez liela kara.
