Kremļa fīrers Vladimirs Putins valdībai nosūtījis slepenu dekrētu, kurā pieprasa izstrādāt likumu, kas piešķir valstij prioritātes tiesības atpirkt Rietumu uzņēmumu aktīvus “ar ievērojamu atlaidi”. Par to ziņo Financial Times, kas iepazinies ar dokumenta tekstu. Nākotnē šādus aktīvus varēs pārdot tālāk ar peļņu.
Turklāt Kremlis plāno atbildēt uz Rietumu sankcijām ar ”burkānu un nūjas” politiku, sodot uzņēmumus tajās valstīs, kas sagrābj Krievijas īpašumus, un apbalvojot tos, kas spēlē pēc tā noteikumiem. Lai to izdarītu, ekonomiskais bloks apspriež nacionalizācijas jautājumu, FT sacīja cilvēki, kas to pārzina.
Putins dekrētu parakstīja pagājušajā nedēļā. Tas paredz arī, ka visām privātajām kompānijām, kas iegādājas Rietumu aktīvus Krievijā, nav vai nu ārvalstu akcionāru, vai arī tās no tiem atbrīvojas.
Tam visam vajadzētu vēl vairāk apgrūtināt ārzemnieku izceļošanu no Krievijas. Viņiem jau tagad ir jāpārdod savi aktīvi ar atlaidi un jāmaksā budžetā ”otkats”. Tagad darījumu nevar noslēgt bez ārvalstu investīciju valdības komisijas akcepta. Pārdošanas cenai jābūt vismaz uz pusi zemākai par tirgus cenu, un vēl 5 vai 10% no reālās vērtības (atkarībā no atlaides lieluma no tirgus cenas) jāatdod valstij.
Rietumu investori un uzņēmumi ir “vairāk nekā gaidīti” Krievijā, FT sacīja prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs, taču norādīja, ka daži ir pārtraukuši maksāt algas vai vienkārši pametuši valsti, piedzīvojot lielus zaudējumus. “Ja uzņēmums nepilda savas saistības, tad, protams, tas ietilpst slikto kategorijā. Mēs atvadāmies no tiem. Un tas, ko mēs darām ar viņu aktīviem pēc tam, ir mūsu lieta,” viņš teica.
Nacionalizācija ir neizbēgama, saka liels uzņēmējs, kurš tagad atbrīvojas no saviem īpašumiem Krievijā: “Valstij vajag naudu.” Budžeta deficīts uz pieciem mēnešiem bija 3,4 triljoni rubļu. ar gada plānu 2,9 triljoni rubļu. Konsolidētā budžeta deficīts (ieskaitot reģionus un ārpusbudžeta fondus) ir mazāks: 1,7 triljoni rubļu. Valdība apstiprināja arī lielo uzņēmumu virspeļņas nodokli, lai gan Tieslietu ministrija argumentēja, ka tas ir pretrunā ar Konstitūciju. Finanšu ministrija no tā plāno savākt aptuveni 300 miljardus rubļu.
Kā vēsta FT avoti, visaktīvāk par nacionalizācijas draudu izmantošanu iestājas Krievijas Bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina. Tā viņa vēlas novērst Rietumu biznesa aiziešanu un kapitāla aizplūšanu, kas var vājināt rubli un ierobežot Krievijas investoru iespējas. Savukārt finanšu ministrs Antons Siluanovs atbalsta ārzemnieku izceļošanu, lai ar viņu palīdzību papildinātu budžetu.
Uzņēmējs – FT sarunu biedrs cer, ka paspēs izslīdēt cauri, pirms sāksies nacionalizācija. Viņaprāt, no jaunās politikas visvairāk cietīs preču sektora uzņēmumi, jo Maskava cenšas maksimāli palielināt eksporta ieņēmumus. Tehnoloģiju uzņēmumi var netikt skarti tik smagi, tos ir grūtāk pārvaldīt.
Tiesa, lielākie naftas un gāzes un tehnoloģiju uzņēmumi savu darbu Krievijā jau ir ierobežojuši. No lielākajiem uzņēmumiem tikai TotalEnergies joprojām ir Novatek un Arctic LNG 2 projekta akcionārs. Tomēr, piemēram, BP saglabā 19,9% Rosņeftj akciju, lai gan tā ir norakstījusi to vērtību un pārstājusi savos finanšu pārskatos iekļaut visu, kas saistīts ar Rosņeftj.
Aprīlī Putins jau parakstīja dekrētu par pasākumiem, reaģējot uz Krievijas īpašumu konfiskāciju ASV un “pieguļošajās” valstīs: šajā gadījumā viņu īpašums Krievijā tiek nodots pagaidu pārvaldībā. Īpašnieki nezaudē īpašumus, bet īpašnieks tos vairs nevar pārvaldīt. Saskaņā ar šo dekrētu Somijas Fortum un Unipro (vācu Uniper “meita”) tika nodoti ārējā pārvaldībā.
Putina jaunais dekrēts uzliek arī par pienākumu jaunajiem aktīvu īpašniekiem kotēt biržā 20% savu akciju, lai paplašinātu privāto investoru iespējas ieguldīt naudu (uz to uzstāj Nabiuļina).
