21. marta rītā Krievijas armija veica masīvu raķešu uzbrukumu Kijivai. Pēc 44 dienu pārtraukuma ienaidnieks izšāva 31 raķeti. Visus mērķus notriekuši Ukrainas gaisa spēki. Kas bija īpašs šajā uzbrukumā, kāpēc Krievija ieturēja ilgu pauzi un kad tā varētu uzbrukt vēlreiz, komentē militārais eksperts Oļegs Ždanovs
Šī uzbrukuma īpatnība, pēc Oļega Ždanova domām, ir tā, ka tas tika kombinēts. Krievija izmantojusi vairāku veidu raķetes – spārnotās un ballistiskās.
“Tas sarežģī viņu pārtveršanu, jo kompleksi ir jānodala pēc mērķa. Piemēram, Patriot kompleksu uzmanību vairs nevarēja novērst ar spārnotajām raķetēm, jo tie var darboties ar ballistiskajām raķetēm,” sacīja militārais eksperts.
Viņš atzīmēja, ka šoreiz Krievijas armija neizmantoja šahedus.
“Pagājušajā reizē Krievija izmantoja trīskāršu kombināciju. Šodien tika notriektas visas palaistās raķetes, divas ballistiskās un 29 spārnotās raķetes. Ienaidnieks galveno uzsvaru lika uz Kijivu. Dažas no raķetēm tika notriektas reģionā, dažas jau tieši virs Kijivas,” sacīja Oļegs Ždanovs.
Kāpēc Kijivā izveidojās milzīgi krāteri?
Fotoattēlā no vietām, kur Kijivā nokrita raķešu atlūzas, izveidojās milzīgi krāteri, neskatoties uz to, ka tos notrieca pretgaisa aizsardzība. Kāds militārais eksperts paskaidroja, ka runa ir par ballistiskajām raķetēm.
“Ballistiku notriec Patriot komplekss. Tam ir īpaša raķete, kas ir metāla sagatave. Amerikāņu militāristi tai piešķīra segvārdu “lidojošais klājs”. Tai nav sprāgstvielas un tā trāpa raķetē. Tas ir, viena raķete uz vienu mērķi. Tā nesprāgst, bet vienkārši izsit viņu no trajektorijas. Trieciena dēļ raķete novirzās no mērķa,” sacīja Oļegs Ždanovs.
Pēc viņa teiktā, ja notiek veiksmīgs trāpījums, raķete tiek iznīcināta un var eksplodēt gaisā – tas ir drošākais variants.
“Taču, ņemot vērā, ka raķetes galvas daļai parasti ir visbiezākais apvalks, tā ir visspēcīgākā, gadās, ka galvas daļa nokrīt un uzsprāgst, kā parastai gaisa bumbai. Tāpēc mēs redzam tik milzīgus krāterus,” skaidro militārais eksperts.
Neparastais svilpiens uzbrukuma laikā
Daudzi Kijivas iedzīvotāji internetā raksta, ka rīta raķešu uzbrukuma laikā dzirdējuši neparastu svilpienu. Oļegs Ždanovs stāsta, ka tas parasti veidojas no spārnotajām raķetēm, kad tās notriec kāda pretgaisa aizsardzības sistēma.
“Kad raķete lido, tā izdod skaņu kā parasta reaktīvā lidmašīna. Tā ir zemskaņas. Ikviens ir redzējis kara filmās, kā lidmašīna tiek notriekta – tad tā nirst. Kad pretgaisa aizsardzības raķete trāpa raķetei, tā aizdegas. sadalās lauskas un ar to pašu raksturīgu svilpienu, kā nirstošs bumbvedējs, nokrīt zemē,” sacīja militārais eksperts.
Kur Krievija mērķēja?
Oļegs Ždanovs uzsvēra, ka krievi “lidoja” ne tikai uz Kijivu. Vispirms raķetes aizlidoja uz Ukrainas rietumiem un sasniedza gandrīz Polijas robežu.
“Polija atkal iemeta kaujas lidmašīnas, lai pārtvertu šīs raķetes. Un tad raķetes apgriezās un devās Kijivas virzienā. Un ballistiskās raķetes gaidīja, kad spārnotās raķetes uzlidos. Palaišanas tika veiktas tā, lai gan ballistiskās, gan spārnotās raķetes vienlaikus atrastos Kijivas rajonā. Nokaitināja mūsu Rietumu partnerus, un tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta galvaspilsētai. Krievijas galvenais mērķis ir terorizēt iedzīvotājus un piespiest valsts vadību kapitulēt,” saka militārais eksperts.
Kad ienaidnieks varētu atkal uzbrukt
Pēc Oļega Ždanova domām, Krievijas armija šonakt varētu atkārtot masveida uzbrukumu. Ienaidniekam nav nepieciešama ilga pauze, lai sagatavotos.
“Domāju, ka galvenais faktors šajā raķešu triecienu trūkumam bija Putina “vēlēšanas” Krievijā. Putins gaidīja. Tagad viņa rokas ir brīvas, viņš “iebetonēja” savu amatu uz sešiem gadiem. Diemžēl tagad viņš atgriežas pie vecās “shēmas”, un šo triecienu biežums var būt atkarīgs no raķešu pieejamības Krievijas armijā, sacīja militārais eksperts.
