Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer panākt, lai Donalds Tramps piekristu viņam piemērotam darījumam par Ukrainu, atsaucoties uz avotiem Maskavā, kas pārzina situāciju, vēsta Bloomberg.
Pēc aģentūras avotu teiktā, Putins ir gatavs turpināt militāro darbību, ja miera sarunas nedos rezultātus. Taču viņš saprot, ka Tramps ir labākā iespēja izbeigt karu, kas padarījis Krieviju par sankciju pasaules rekordisti un radījis kopš Otrā pasaules kara neredzētus zaudējumus.
Jaunu ASV sankciju draudi, tostarp 500 procentu tarifi valstīm, kas pērk Krievijas naftu, Putinu nebiedē, norāda Bloomberg avoti. Krievija ir nodzīvojusi sankcijās trīs gadus un tagad nepiekāpsies, jo jaunie pasākumi, visticamāk, nebūs efektīvāki par iepriekšējiem, sacīja viens no aģentūras sarunu biedriem.
Putins vēlētos turpināt sarunas ar Trampa administrāciju, norāda Bloomberg avoti. Krievijas Tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs Kirils Dmitrijevs trešdien devās uz Vašingtonu un jau ticies ar Trampa īpašo sūtni Stīvenu Vitkofu.
Pēc tikšanās Dmitrijevs apsūdzēja atsevišķus “spēkus” mēģinājumos izjaukt topošo dialogu starp Maskavu un Vašingtonu. Šie “spēki” atrodas “daudzās valstīs” un apzināti deformē Kremļa pozīcijas, sacīja Dmitrijevs.
Putins sagaida jaunas Trampa piekāpšanās, tostarp sankciju mīkstināšanu un atteikšanos piegādāt Kijivai ieročus, raksta Bloomberg. Kremlis jau atklāti pieprasījis, lai Rosselhozbank, kas ir ceturtā lielākā Krievijas valsts banka pēc aktīviem, tiktu atkārtoti pievienota SWIFT. Kopš kara sākuma Rosselkhozbank ir bijusi pakļauta Rietumu sankciju bloķēšanai.
Kremlis ir izvirzījis banku ierobežojumu atvieglošanu par nosacījumu Melnās jūras pamieram, ko Trampa administrācija paziņoja pēc pēdējās sarunu kārtas Saūda Arābijā. Putins vēlas pārbaudīt, cik tālu ASV ir gatavas iet sankciju jautājumā, iepriekš pastāstīja aģentūras Bloomberg avoti.
Eiropas Savienība, kuras jurisdikcijā ir SWIFT sistēma, līdz šim ir atteikusies piekāpties. Sankciju mīkstināšanai ir nepieciešams “izbeigt nepamatoto un netaisnīgo agresiju pret Ukrainu un bezierunu visu Krievijas karaspēka izvešanu no visas Ukrainas”, 26.martā sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Anita Hipere.
“Kremlis cer, ka izdosies vienoties par Putina un Trampa individuālu tikšanos, lai panāktu vienošanos, kas uz laiku apturētu karu Ukrainā, kā to vēlas Tramps, apmaiņā pret piekāpšanos, kas neatgriezeniski vājinātu Ukrainu,” sacīja Kārnegija Eirāzijas centra Krievijā direktors Aleksandrs Gabujevs. Tajā pašā laikā Maskava “bija gatava turpināt karu jau pirms Trampa nākšanas pie varas”, un šī gatavība saglabājas, uzsver eksperts.
