Kremļa fīrers Vladimirs Putins parakstīja likumu par federālo budžetu 2025.-2027.gadam. Saskaņā ar dokumentu, kas publicēts Krievijas tiesību aktu portālā, valdība nākamgad palielinās izdevumus pozīcijā “valsts aizsardzība” līdz jaunam rekordam – 13,49 triljoniem rubļu (ap 117 miljardiem eiro. Rubļa kurss pret eiro šobrīd ir 8,7 centi par 1 rubli).
Salīdzinot ar šo gadu (10,8 triljoni rubļu), militārais budžets palielināsies par 25%, salīdzinot ar 2023. gadu (6,8 triljoni) – divas reizes, un, salīdzinot ar pirmskara 2021. gadu (3,5 triljoni) – tas kļūs gandrīz 4 reizes lielāks.
Militāro izdevumu daļa budžetā – 32,5% – būs bezprecedenta kopš Padomju Savienības laikiem. Salīdzinājumam: pirmajā kara gadā ar Ukrainu gadā varas iestādes armijai un ieroču iegādei iztērēja 17% budžeta, 2023. gadā – 19% , bet šogad – 29,5%.
Militārais budžets sasniegs 6,2% no valsts IKP – militāro diktatūru līmeni Āfrikā (6,3% no IKP ir Dienvidsudānā). Tajā pašā laikā gandrīz katrs trešais rublis kasē tiks tērēts klasificētiem izdevumiem – kopā 12,9 triljoni rubļu.
Postenis “Sociālā politika”, kurā iekļauti izdevumi pensijām un pabalstiem, samazināsies par 16% – no 7,731 triljoniem rubļu šogad līdz 6,492 triljoniem rubļu 2025.gadā. 2026. gadā sociālie izdevumi pieaugs līdz 7,19 triljoniem rubļu, bet 2027. gadā – līdz 7,249 triljoniem rubļu, taču paliks zem šī gada līmeņa.
Papildus tiešajiem militārajiem izdevumiem valdība vēl 3,459 triljonus rubļu atvēlēs postenim “valsts drošība”, kas sedz policijas, Zemessardzes, Izmeklēšanas komitejas, specdienestu un citu tiesībsargājošo iestāžu budžetus. Kopumā armija un drošības spēki “apēdīs” 40% no federālā budžeta jeb 16,9 triljonus rubļu.
Federālā budžeta izdevumi medicīnai pieaugs no 1,62 līdz 1,864 triljoniem rubļu, tomēr vairāki svarīgi veselības aprūpes attīstības projekti nonāks ”zem naža”: federālais projekts “Cīņa pret vēzi” zaudēs 5,1% finansējuma, federālais projekts “Cīņa ar sirds un asinsvadu slimībām” ” – gandrīz puse, un federālais projekts “Veselības aprūpes infrastruktūras attīstība” – katrs trešais rublis.
Budžeta izdevumi izglītībai paliks praktiski nemainīgi: nākamgad 1,577 triljoni rubļu pretstatā 1,546 triljoniem šogad. Bet finansējums propagandas valsts medijiem pieaugs līdz jaunam rekordam: tie saņems 137,2 miljardus rubļu – par 13% vairāk nekā 2024. gadā.
Kopumā valdība 2025.gadā plāno tērēt 41,469 triljonus rubļu un iekasēt nodokļos 40,296 triljonus rubļu. Valsts kases deficītam saskaņā ar Finanšu ministrijas plānu tādējādi vajadzētu samazināties no 3,3 triljoniem rubļu šogad līdz 1,2 triljoniem nākamgad.
Lai savilktu galus, no 2025. gada varasiestādes sāk pēdējo gadu desmitu lielāko nodokļu reformu: stāsies spēkā progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) skala, kā arī palielināsies uzņēmumu peļņas nodoklis. Tas, pēc Finanšu ministrijas domām, valsts kasē papildus ienesīs 2,6 triljonus rubļu gadā.
Turklāt rubļa devalvācija palīdzēs varas iestādēm līdzsvarot budžetu, atzīmē Kriss Vīfers, Marco Advisory dibinātājs, bijušais Sberbank CIB galvenais investīciju stratēģis. Novembra beigās dolārs, eiro un juaņa pārrakstīja rekordus kopš 2022. gada marta – attiecīgi virs 114, 120 un 15 rubļiem.
Valdība cenšas ārvalstu valūtas ieņēmumus konvertēt rubļos ar augstāko iespējamo kursu, sagaidot budžeta izdevumu pieaugumu 2025. gadā, skaidro Vifers. “Viņi vēlas noturēt zemu budžeta deficītu,” viņš norāda, piebilstot, ka vājais rublis apgrūtinās augošās inflācijas kontroli.
