Kamēr Krievijas un Ukrainas sarunas par iespējamo konflikta izbeigšanu turpinās, ASV prezidents Donalds Tramps apšaubīja diplomātiskos centienus. Intervijā žurnālistei Mirandai Devinai viņš apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka viņam, iespējams, “nerūp” kara upuri, un pasludināja “progresa beigas”.
Tramps uzņēmās atbildību par to, ka pamudināja karojošās puses sākt sarunas par konflikta izbeigšanu. Vēlreiz norādot, ka sliktākais scenārijs būtu novērsts, ja viņš 2022. gadā atrastos Ovālajā kabinetā, Tramps pauda vilšanos par notiekošo Ukrainā.
Tramps teica, ka “mēs gūstam progresu”, savukārt “pēkšņi kaut kas eksplodē, kam nevajadzēja eksplodēt”. Nav skaidrs, ko viņš ar to domāja, taču Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi gaisa uzbrukumus , savukārt Ukraina ir veikusi operāciju “Zirnekļa tīkls” pret Krievijas stratēģiskajām lidmašīnām.
“Šis ir progresa gals,” sacīja Tramps. “Bet mēs gribētu redzēt, ko varam darīt. Tas mūs neietekmē naudas ziņā. Es četrās dienās izvedu no Tuvajiem Austrumiem 5,1 triljonu dolāru. Šis nav stāsts par naudu. Šis ir stāsts par cilvēci. Padomājiet par to, 5000 karavīru nedēļā. Šis ir nežēlīgs karš. Nekas tāds nav noticis kopš Otrā pasaules kara.”
Tramps atzina, ka Putinam, iespējams, “vienalga” par zaudējumiem Ukrainā. Un, lai gan viņiem nesen bija “laba” telefonsaruna, Tramps paziņoja, ka “nekas vēl nav mainījies”. Starp citu, saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba jaunāko paziņojumu Krievijas zaudējumi konfliktā it kā sasniedza 1 miljonu cilvēku, kas atbilst nesenajai Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) prognozei.
Maskava noliedz lielos zaudējumus savā armijā, uzstājot, ka Kijiva šajā situācijā cieš ievērojamus zaudējumus. Vakar abas puses pirmo reizi apmainījās ar kritušo karavīru līķiem : Krievija nodeva 1212 līķus, bet Ukraina – 27. Pēc otrās sarunu kārtas Stambulā Ukrainas delegācijas vadītājs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņoja, ka abām pusēm jānodod 6000 līķu katrai, taču Krievija pauda tādus pašus skaitļus tikai attiecībā uz Kijivu. Ceturtdien Maskava un Kijiva veica vēl vienu gūstekņu apmaiņu, taču nav skaidrs, cik karavīru tajā bija iesaistīti.
Vērts atzīmēt, ka Trampa apgalvojums par “progresa beigām” rezonē ar Krievijas acīmredzami pastiprinātajām ofensīvajām darbībām. Tajā pašā laikā pati Ukraina brīdina par ienaidnieka plāniem šogad un nākamgad virzīties vēl tālāk. Saskaņā ar Wall Street Journal ziņām, Krievijas karaspēks maijā ieņēma vairāk Ukrainas teritorijas nekā gandrīz jebkurā citā mēnesī kopš 2022. gada beigām. Laikraksts norāda, ka miera sarunas ir nonākušas strupceļā, un konflikta iznākums atkal tiek izlemts kaujas laukā.
Un, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nesenā intervijā Vācijas laikrakstam Bild noniecināja Krievijas militāros panākumus, sakot, ka Ukrainas karaspēks “gandrīz trīs nedēļas cīnās pret jaunu ofensīvu”, Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs atgādināja, ka ASV cenšas panākt “visaptverošu pamieru uz sauszemes, uz zemes, gaisā”. Ceturtdien uzstājoties Briseles forumā, Trampa sūtnis paskaidroja, ka pamiers nozīmē cīņu pārtraukšanu pašreizējā frontes līnijā. Viņš arī teica, ka ASV strādā, lai atgrieztu Krieviju tajā, ko viņš nosauca par “godīgo valstu līgu”.
Tajā pašā forumā Kellogs, lēšot kopējos zaudējumus 1,2 miljonu cilvēku apmērā, uzsvēra, ka Zelenskis “savā zemē karo par nācijas izdzīvošanu”, un salīdzināja viņu ar 16. ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu, kura prezidentūras laikā notika Pilsoņu karš (1861–1865). Arī viņš, pēc Trampa sūtņa teiktā, “savā zemē cīnījās par nācijas izdzīvošanu un nacionālo suverenitāti”.
