Iebrukums Ukrainā ļoti sabojāja Krievijas vadības tēlu pasaulē. Pērn lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nosodīja Vladimiru Putinu – pirmo reizi 15 gadu laikā Gallup ir veicis aptauju par attieksmi pret pasaules līderiem. Turklāt negatīvi vērtējumi valda ne tikai Rietumos, kas atklāti kritizē agresiju, bet arī NVS valstīs un tajās valstīs, kuru vadītāji cenšas ieņemt neitrālu pozīciju saistībā ar konfliktu Ukrainā.
No 137 Gallup aptaujātajām valstīm 2022. gadā 57% izteica savu noraidošo attieksmi pret Krievijas vadību. Gadu iepriekš tādu bija 38% (vidējā vērtība: puse balsu ir virs viņa, puse ir zem viņa). Kopumā 81 valstī vairāk nekā 50% aptaujāto izteikušies negatīvi, daudzās pārējās valstīs ir relatīvs vairākums.
Savukārt atbalsta līmenis ir sarucis no 33% 2021.gadā līdz 21%. Tas ir zemākais rādītājs visā apsekojuma periodā kopš 2007. gada. 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, tas bija 22%, bet pēc tam pakāpeniski pieauga līdz maksimumam 34% 2020. gadā.
Krievijas propaganda, mēģinot attaisnot Kremļa rīcību gan valsts iekšienē, gan ārpus tās, aktīvi izmanto klišeju “viss nav tik vienkārši”. Vēl viens piemērs tam bija vakardienas ārlietu ministra Sergeja Lavrova runa ANO Drošības padomē, kuru šomēnes vada Krievija. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs nepārprotami nosodīja iebrukumu Ukrainā kā starptautisko tiesību un ANO statūtu pārkāpumu, “kas noved pie [ukraiņu] tautas ciešanām un valsts izpostīšanas”. Pēc tam blakus sēdošais Lavrovs sāka tradicionālo stāstu par Kijevas “nacistu” režīmu, Rietumu atbalstītajiem “pučistiem” un apsūdzēja ASV un to sabiedrotos konflikta “diplomātisko metožu atteikšanā”. izšķirtspēju.
Bet parastie pilsoņi pasaulē, pēc Gallup domām, karu uztvēra viennozīmīgi. Ja 2007.gadā 35% aptaujāto sacīja, ka viņiem nav pietiekami daudz informācijas, lai novērtētu Krievijas vadību, tad 2022.gadā tādu bija tikai 18% – vismaz aptauju laikā. Un neapmierinātības pieaugums par vismaz 10 procentpunktiem tika reģistrēts 84 valstīs.
Latīņamerikā lēciens bijis pat par 30 procentpunktiem – no 31% līdz 61% (tas ir nozīmīgākais pieaugums starp aptaujātajiem reģioniem), savukārt atzinīgo īpatsvars krities no 37% līdz 16%. Un tas neskatoties uz to, ka reģiona valstu vadītāji lielākoties ieņem neitrālu pozīciju. Un Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva, kurš brīvprātīgi pieteicās palīdzēt mierīgā izlīgumā, vairākkārt ir sacījis, ka par kara sākšanu ir atbildīga gan Krievija, gan Ukraina. Pagājušajā nedēļā Portugālē viņš sacīja, ka “Ukraina nevēlas apturēt” karu, taču, viņaprāt, ir nepieciešams pāriet uz miera sarunām.
Attieksme pret Krievijas vadību pasliktinājusies arī Kazahstānā: tur nepiekrītošo skaits pieaudzis no 20% līdz 50%, bet piekrītošo – no 55% uz 29%.
Vienīgais reģions, kurā Putina un viņa rīcības atbalstītāju skaits saglabājās lielāks nekā neatbalstītāju skaits, ir Subsahāras Āfrika. Viņi ir ļoti atkarīgi no pārtikas piegādēm no Krievijas un Ukrainas, un Maskava cenšas uzrādīt Rietumu palīdzību Kijivai kā galveno pārtikas krīzes cēloni. Spēlējot uz antikoloniālo noskaņojumu, Kremlis cenšas iegūt atbalstu reģionā, taču pat tur parasto cilvēku vidū tas samazinās: piekrišanas rādītājs ir samazinājies no 45% līdz 35%, bet nepiekrišana pieaugusi no 21% līdz 32%.
